Vispār tas, ko toreiz teicu, ka "man liekās, visu jūniju nodzeršu, kad pabeigšu bakalauru", nebija domāts, ka piepildīsies, taču pēdējās divas nedēļas ir bijušas raženas. Mazliet pat priecājos, ka jūnijs ir beidzies.
Jāņi jau otro gadu tika pavadīti Kārdē, tikai šoreiz ne tik pilnā programmā kā pagājušo gadu, taču tāpat bija diezgan jauki. Pētīju, vai un kā O var iejusties svešā kompānijā, jo tas, ka es spēju iejusties pie viņa draudziņiem, puslīdz jau bija noskaidrots.
Pēc Jāņiem uzreiz pie friziera un uz izlaidumu. Dabūju kaut kādu pateicību no Auziņa par fakultātes tēla popularizēšanu sabiedrībā un aktīvu darbību studentu lietās. Nav īsti skaidrs, par ko man tas tika. Varbūt vienīgi par to pirmo studiju gadu, kad ballējos apkārt un ņergājos pa studentu pašpārvaldi. Pirmo reizi "sadzērām" ar Mārtiņu. Liels notikums tas. Pēc tam gan viņš aizlaidās prom, bet mēs atlikušie četri nopirkām šampi un aizgājām uz Andrejsalu. Tur gan arī visi prieki drīz beidzās, un man palika ārkārtīgi skumji, ka nav pat deviņi, bet visi jau ir prom, kur nu kurais. Tāpēc aizgāju sev pēc vēl viena šampja un apsvēru ar vien reālāk iet uz balli fakultātē. Bet arī tur pateicoties maniem foršajiem draudziņiem galīgi nebija slikti.
Es gan gāju pa taisno uz darbu, jo sapratu, ja braukšu mājās, tad paspēšu ieiet vien dušā, pārģērbties un braukt atpakaļ, taču darbā es dabūšu arī pagulēt mazliet, turklāt darbā ir duša. Mazliet mazāk kā pusotra stunda un bez divdesmit sešos no rīta biju darbā. Iepriekš biju Ilzei pasūtījusi frisbija disku, un ballē viņa man atdeva viņu, un tā nu pa ceļam uz darbu Vecrīgā pamētāju frisbija disku ar random čaļiem. Aizrakstīju O, ka būtu baigi forši, ja viņš uz darbu paņemtu dvielīti. Atnesa dvielīti un iepriekšējā ierakstā minēto kolu ar tekstu - man likās, ka tev šorīt varētu gribēties padzerties.
Oh, yes. Fakultātes ballē satiku savu team leader (TL), kura apsveica ar paveikto, kā arī prasīja, ko es teiktu, ja man piedāvātu braukt komandējumā? Tātad - komandējums it is! Biļetes jau nopirktas, viesnīca rezervēta. Augusta beigas, trīs dienas, Dānija.
Taču, ja neskaita šīs labās ziņas par komandējumu, ar TL vēl bija baigi interesantā saruna. Kaut kā aizrunājāmies, teicu, ka negribēju nākt uz balli, jo te visi ar savu +1, un man pat dejot nebūs ar ko. TL prasa, kāpēc tad neņēmu līdzi savu +1. Spēlēju līdzi un kaut ko muldēju, ka negrib vai kko tādu (jo būtībā man nav neviens +1). Tad TL saka, ka šodien prasa O, cikos man izlaidums. Vienos. TL prasa tālāk, vai arī svinēs ar mani, uz ko O tāds bēdīgs atbildējis, ka viņa gan jau ar saviem kursabiedriem ballēsies. TL turpina runāt, saka, ka priecājās un es nevarot iedomāties, cik ilgi viņa to gaidīja. Kopš ballītes pie viņas. (P.S. Ballīte pie TL bija 30.maijā, es nebiju, O gan bija aizgājis ar dažiem saviem čomiem.) Un tagad iedomājaties tās izjūtas, kas man bija, ņemot vērā, ka par to +1 es lēju tikai ūdeni un muldēju. Es nevarēju saprast, vai viņa tagad čakarē mani un kas ir tas, kas tagad te notiek. TL vēl piebilda, ka tāpēc arī man vienudien darbā prasīja, ko es smaidot. :D Tātad, izdaru secinājumus, ka O ar TL runā daudz vairāk, kā man bija licies.
Ceturtdien aizbraucu satikt V un aizgājām parunāties un apdeitot viena otru par savām dzīvēm. Darbā piedāvāja apmeklēt ITIL kursus. Daudz nedomājot piekritu, jo tā tāda diezgan izredzēto iespēja. Šos kursus nepiedāvāja mūsu komandas citai team leader, bet gan man. Nav slikti, ne? Vienīgi līdz 1.augustam būs jānoliek eksāmens, kas nozīmē, ka jūlijā būs jāmācās. Jāņem maksimāli viss, ko man dod.
Piektdien pēc darba ar I un diviem O aizgājām uz Kaijām pēc alus. Es apzinos, ka pēdējo divu nedēļu laikā pārāk daudz kapāju un parāk maz guļu vēl krietni ilgāku laiku, taču šonedēļ man tiiik ļoti kaitināja kolēģi, ka smējos, ka viņi ir tie, kas netieši man liek gribēt dzert pēc darba. Man jāatbild uz viņu jautājumiem, jārisina problēmas, jābaksta vai visi visu dara. Un šonedēļ tur darījās kaut kādas šausmas. TL teica, ka viņai jau apnīk man teikt tikai labas ziņas, bet man iespējams tomēr apmaksāšot daļu no mācību atvaļinājuma.
Pēc tā alus diezgan veikli visi aizgāja uz mājām, tai skaitā O, par ko es gribēju teikt tikai vienu - čalīt, nopietni? Bet tad dažas minūtes vēlāk saņēmu ziņu un viss kārtībā. Aizgājām uz KKC, kaut kad uzrādās O draugi, tai skaitā Anna, kura toreiz bija Problēmās pēc tās reizes, kad ar O gājām uz to džeza koncertu Lielajā Ģildē. Es Annai saku, ka mums ir kopīgi paziņas, tie no Olaines. Viņa man saka, ka E sen nav satikusi, jāpiezvana. Viņš necēla; vēlāk atzvanīja, bet tad Anna nedzirdēja. Tas būtu bijis interesanti. Vakar uzzināju, ka ne tikai Anna ir draugos ar E, bet arī O. Pasaule ir maza, ja?
Piektdien naktī ballējoties uzskrējām virsū kolēģei no manas komandas. Snap! Laikam jau jārēķinās, ka drīz zinās visi, ka ar O esam redzēti vienuviet vairāk kā viena pasākuma ietvaros. Tāpēc ir laiks visu nokārtot ar DK. Tur gan nav daudz nekas kārtojams, jo tāpat ir diezgan skaidrs, ka viss ir diezgan salūzis. Man tikai ir vajadzīgs kaut kāds noslēgums, citādāk viss karājās gaisā un man tas ļoti kaitina. Tā kā reāla saruna šķiet nav tik vienkārši noorganizējama, uzrakstīju viņam visu, kas sakāms. Vismaz no manas puses tagad ir viss pateikts un mierīgs prāts.
