urn:lj:klab.lv:atom1:marule marule marule maraose1987@gmail.com marule 2021-02-24T20:26:31Z 2021-02-24T20:26:31Z urn:lj:klab.lv:atom1:marule:402183 2021-02-24T22:19:00 2021-02-24T22:19:00 2021-02-24T20:26:31Z 2021-02-24T20:26:31Z Neesmu bijusi līdzjūtīga pret sevi. Esmu sevi žēlojusi un tas ir citādi. Tas ir kā "nedarīt to, kas ieplānots, jo gribas paskatīties seriālu" tā vietā, lai ieplānotu laiku seriālam.<br />Solījumu neturēšana sev noved pie sevis noniecināšanas, nepārliecības par sevi un neticības sev. Un tad vajag varoņdziesmas, vajag ārējus apliecinājumus un ar katru dienu vilciņš griežas ātrāk, līdz tas kaut kur ietrieksies. Ja laikus nepamanīšu un neparūpēšos par sevi.<br />Es esmu gana laba, spēcīga un gudra. <br />Kad apstājos, tad to sajūtu. Galva it kā piefiksē - ā, mēs viņu atpūtinām, tātad viņa ir vērtīga. urn:lj:klab.lv:atom1:marule:399067 2019-06-16T21:56:00 2019-06-16T21:56:00 2019-06-16T19:21:10Z 2019-06-16T19:21:10Z Aiz loga<i> -"Uzmanību! Durvis aizveras!" </i>un putni.<div>Kad pirms nepilniem divpadsmit gadiem sāku pazīties ar M, rakstīju viņam, ka aiz loga putni. Viņš - ka aiz loga tramvajs. </div><div>Tagad M ir uz tās pašas ielas, kur pirms divpadsmit gadiem, bet tramvajam pievienojušies putni. Un es.</div><div><br></div><div>Bet ne par to gribēju rakstīt.</div><div>Par (jēg)pilnu laiku gribēju rakstīt. Bez vajadzības pēc jēgas, bet pilnuma gan.</div><div><br></div><div>Ikdiena saskalda laiku daudzos mazos tukšumos un aizmirstamos mirkļos, tāpēc gribējās piefiksēt, kas tad dod to pilnuma sajūtu.</div><div><br></div><div>1. Tukšums jeb darbības neesamība</div><div>2. Tā kustība, kas vērsta sev svarīgo ieceru virzienā</div><div>3. Daba</div><div><br></div><div>Būtībā - viss, kas ļauj apzināties savu mazumu, savu būšanu daļai no kaut kā cita.</div><div>Ikdienā šī ļoti pietrūkst. Gribas kaut kur atrast laika diegus, ar kuru visus tos mazos tukšumus sadiegot kopā pilnuma deķī.</div><div><br><div><br></div><div></div></div> urn:lj:klab.lv:atom1:marule:398363 2019-03-20T22:17:00 2019-03-20T22:17:00 2019-03-20T20:22:00Z 2019-03-20T20:22:00Z Tādi mazi mirkļi, kuros viss ir rāms un neko citu negribas. Negribas kādu mistisku nākotnes brīdi, negribas atgriezties kādā pagātnes brīdī. Šeit un tagad ir labi. Un tāda viegla, viegla apziņa, ka ne jau par galamērķi ir stāsts, bet par to ikdienas ceļu un pēc iespējas vairāk klātesamības katrā solī, kas tajā ceļā tiek sperts. urn:lj:klab.lv:atom1:marule:397810 2019-02-13T20:48:00 2019-02-13T20:48:00 2019-02-13T18:54:51Z 2019-02-13T18:54:51Z Zin ko? Es tikko sev uztaisīju 15 minūšu<i> dance party </i>un beidzot, beidzot, beidzot pēc ilgāka laika sajūtu to absolūti atbrīvojošo prieku. Brīvu prieku, kas nav sasniegumu prieks vai kaut kāds nosacījuma prieks. <div>Dīvaini ir tas, ka apmēram kaut ko tādu es pirms pāris dienām, kad bija pavisam slikti, nomākti un bezspēcīgi, redzēju sapnī. Es vairs neatceros kontekstu, bet kāds man pateica - just let yourself loose. Dance it out, sister. Un tā dejojot es sapratu, ka nu jau pagājušajā gadā viena no lietām, kas pilnīgi nejauši atgriezās manā dzīvē, bija tāda mazliet traka un vairāk kā mazliet forša izdejošanās. Divi highlighti - zaļumballe Sansusī un vēlēšanu nakts Vestā ar maniem burvīgajiem cīņu biedriem. </div><div>Kas man kā vientuļajam dzīvniekam kārtējo reizi atgādināja, ka ir tāda sfēra pozitīvu emociju, ko <i>vienītī</i> vai pat <i>divītī</i> īsti nevar iegūt. </div> urn:lj:klab.lv:atom1:marule:397341 2019-01-24T09:57:00 2019-01-24T09:57:00 2019-01-24T08:08:26Z 2019-01-24T08:08:26Z Dienu pēc 32. dzimšanas dienas jūtos veca.<div><br></div><div>Sāp kājas, rokas un lāpstiņas no treniņa. Krampji vēderā kā nodeva manai sievietībai. Un stipri apgrūtināta elpošana, jo mēnesi pirms operācijas <i>(pirmdien operēs deguna starpsienu)</i> nedrīkst lietot zāles. </div><div><br></div><div>Un vēl es izteikti pamanīju, ka dzimšanas dienas apsveikumos sāk dominēt - galvenais, lai veselība turas. Laime, prieks un panākumi ir nobīdīti zemākās prioritātēs.</div><div><br></div><div>Bet, ja nopietni - man viss patīk un laikam ritot es tikai arvien vairāk piedzīvoju un apdzīvoju jaunas sevis šķautnes. Un viss kļūst tāds pilnīgāks, pamatīgāks ar rāmu miera upi apakšā, neskatoties uz panikas lēkmēm, kas mēdz piemeklēt, neskatoties uz apjukumu, stresu, u.c. ikdienas pilnīgi normālām sastāvdaļām. Reiz man kāds jautāja - bet kāda jēga no tās tavas meditēšanas, ja redzu, ka tu tāpat streso un krīti panikā reizēm. Es teiktu, ka jēga ir tieši tajā rāmajā upē, kas visa pamatā. Tā vienmēr visu atkal iemierina sevī un mēs turpinam plūst.</div> urn:lj:klab.lv:atom1:marule:397117 2018-12-25T08:58:00 2018-12-25T08:58:00 2018-12-25T07:02:31Z 2018-12-25T07:02:31Z Preach, Brené, preach:<div><br></div><div><i>" Choosing to live and love with our whole hearts is an act of defiance. You're going to confuse, piss off, and terrify lots of people - including yourself. One minute you'll pray that the transformation stops, and the next minute you'll pray that it never ends. You'll also wonder how you can feel so brave and so afraid at the same time. At least that's how I feel most of the time... brave, afraid, and very, very alive." </i></div><div><i><br></i></div><div><br></div> urn:lj:klab.lv:atom1:marule:395687 2018-10-23T07:03:00 2018-10-23T07:03:00 2018-10-23T04:07:30Z 2018-10-23T04:07:30Z <b>Wholehearted wisdom can drown out the smallness of needing to be liked</b><br><div><br></div><div>"Ego is an eager and willing conspirator when it comes to locking away the heart. I think of my ego as my inner hustler. It's that voice in my head that drives pretending, performing, pleasing and perfecting. The ego loves gold stars and craves acceptance and approval. It has no interest in wholeheartedness, just self-protection and admiration.</div><div>[..]</div><div>While the ego is powerful and demanding, it's just a tiny part of who we are. The heart is giant by comparison, and it free, wholehearted wisdom can drown out the smallness of needing to be liked." </div><div><br></div><div>Joprojām <i>Brené Brown. Dare to lead.</i></div> urn:lj:klab.lv:atom1:marule:395320 2018-10-19T07:55:00 2018-10-19T07:55:00 2018-10-19T05:01:07Z 2018-10-19T05:01:07Z <div>Manuprāt, ļoti noderīgs nošķīrums starp emocijām un to izpausmēm.</div><div><br></div><div>Iz <i>Brené Brown. Dare to lead.</i></div><b><div><b><br></b></div>Emotions and behaviours. </b><div><b><br></b></div><div>When we're in tough rumbles with people, we can't take responsibility for their emotions. They're allowed to be pissed or sad or surprised or elated. But if their <i>behaviours</i> are not okay, we set the boundaries:</div><div><ul><li>I know this is a tough conversation. Being angry is okey. Yelling is not okey.</li><li>I know we're tired and stressed. This has been a long meeting. Being frustrated is okay. Interrupting people and rolling your eyes is not okey.</li><li>I appreciate the passion around these different opinions and ideas. The emotion is okay. Passive-aggressive comments and put-downs are not okey. </li></ul><div><br></div></div><div><br></div> urn:lj:klab.lv:atom1:marule:394509 2018-09-09T22:39:00 2018-09-09T22:39:00 2018-09-09T19:42:14Z 2018-09-09T19:42:14Z Kad Ainārs savas frekvences iegriezis rudenīgā čīkstulīgumā, vakara romantiku vienmēr var atgūt ar Wu tang clan un The Beastie boys.  urn:lj:klab.lv:atom1:marule:394461 2018-08-07T06:16:00 2018-08-07T06:16:00 2018-08-07T03:25:23Z 2018-08-07T03:25:23Z Skatoties uz visu darāmo, sāku piekopt jaunu plānošanas metodi - darāmos darbus izvērtēju pēc principa "kuru no šiem nedarot, sekas būs vismazākās?". <br /><br />Un, protams, klasiski zelta likumi:<br /><br />1. Gandrīz viss vienmēr prasa vairāk laika nekā tam sākotnēji ieplānoji<br /><br />2. Kaut kas vienmēr paliek neizdarīts un pārceļas uz nākamo dienu, tāpēc es savu 8 h dienu plānoju pēc šī principa:<br /><br />pirmdienā - 6 stundas, <br />otrdienā - 5 stundas, <br />trešdienā - 4 stundas, <br />ceturtdienā - 3 stundas, <br />piektdienā - 2 stundas. <br /><br />Vēl nekad neesmu piedzīvojusi piektdienu, līdz kurai izdotos nodzīvot un atskārst, ka hei - tiešām tikai 2 stundas darāmā saplānots. urn:lj:klab.lv:atom1:marule:393796 2018-07-24T21:50:00 2018-07-24T21:50:00 2018-07-24T18:52:12Z 2018-07-24T18:52:12Z Un tad paiet gandrīz 10 gadi kopš bakalaura un tu pēkšņi sāc apsvērt, ka varbūt tomēr vajag to maģistra grādu. urn:lj:klab.lv:atom1:marule:393718 2018-07-20T12:50:00 2018-07-20T12:50:00 2018-07-20T10:56:58Z 2018-07-20T10:56:58Z Kārtējais pierādījums, ka dzīvei ir vienalga, emocijas notikumiem piešķiram tikai paši. Un tādās dienās kā šī, kad mikss ir diezgan krāsains, oh, well, ir labi, ka es meditēju. :)<div><br></div><div>Šodienas notikumi:<div><ul><li>2 cilvēku atlaišana</li><li>Brekešu noņemšana pēc 3.5 gadiem</li><li>6 gadu kāzu jubileja</li></ul></div><div><br></div></div> urn:lj:klab.lv:atom1:marule:392895 2018-05-13T21:25:00 2018-05-13T21:25:00 2018-05-13T18:26:38Z 2018-05-13T18:26:38Z Manas brīvības atslēga - es esmu svarīga, bet ne tas, kas ar mani notiek vai nenotiek. urn:lj:klab.lv:atom1:marule:390999 2018-01-17T13:38:00 2018-01-17T13:38:00 2018-01-17T12:01:47Z 2018-01-17T12:01:47Z Novērojumi janvārī:<div><br></div><div>1. Skandināvi (precīzāk - dāņi) darbojas ļoti ierobežotā atbildības lokā un viņus absolūti neinteresē nekas ārpus tā. Nekāds bigger picture, nekāds - gribu saprast kā process kopumā darbojas, nekas. Kas no vienas puses viņiem ikdienā ietaupa daudz stresa, bet, no otras puses, padara viņus ļoti jūtīgus pret pārmaiņām. Ja tu zini, ka tavs darbs ir spiest pogu un nelikties ne zinis par kaut ko citu, tad jebkuras pārmaiņas tev nāks kā milzīgs apdraudējums tavai eksistencei, jo  - hei, tagad man būs jādara kaut kas cits, un vispār, es taču neko citu par ko citu nezinu, uh un ah un jāiet 3 mēnešu stress leave, jo par daudz stresa. </div><div>Latvietis, turpretī, ir vairāk vai mazāk skeptiķis, kas liks viņam apšaubīt visu, ieskaitot to, ko viņš dara. Kas ir a good thing, jo apšaubot sava darāmā jēdzīgumu, bieži vien sāk rasties izpratne par bigger picture un reizēm atrodas jauni, labāki veidi kā darīt lietas. Kas padara mūs piemērotākus pārmaiņām, jo te tas domu scenārijs drīzāk ir - tagad ir slikti -> varbūt, ka būs labāk -> cik gan sliktāk par šo var būt? -> arī ja būs sliktāk - been there, done that, what else is new? </div><div><br></div><div>2. Nedaudz atgriezies tik tīkamais do it anyway prāta stāvoklis, kas iespējams rezultēsies tajā, ka es šogad Lampā piedalīšos ne tikai kā apmeklētājs, bet arī pasākuma organizators - jeb kā es šodien organizatoriem teicu - iespējams, ka es nesapratu uz ko parakstos. :) Bet visas labākās lietas ar mani ir notikušas tieši izejot no stāvokļa - Man nav ne jausmas, ko tas nozīmē + man ir bail, bet  - ai, let's do it anyway.</div><div><br></div><div><br></div><div>Tā kaut kā. Keep on keepin' ir mana jaunā mantra. </div> urn:lj:klab.lv:atom1:marule:390815 2017-12-24T15:44:00 2017-12-24T15:44:00 2017-12-24T13:47:21Z 2017-12-24T13:47:21Z Starp nesvinēt un atrast savu veidu kā svinēt ir ai, cik būtiska atšķirība.<br /><br />Jau trešo gadu šajā datumā būt mežā - bez smiņķa, turbānā, svaigā gaisā, sārtiem vaigiem, nosalušiem pirkstiem, bet siltām sirdīm.<br /><br />Drusku jāpaguļ un tad jāiet kaut kas uzšmorēt. urn:lj:klab.lv:atom1:marule:390514 2017-12-23T15:33:00 2017-12-23T15:33:00 2017-12-23T13:36:57Z 2017-12-23T13:36:57Z Mana Ziemassvētku sajūta dzimst pateicībā par to, ka visu vajadzīgo paguvām sagādāt laikus un es šodien, tā vietā, lai dirnētu sastrēgumos un zaudētu prātu lielveikalos, varēju aiziet uz jogu, pusi dienas gulēt un tagad štukot vai man gribas vai negribas (tieši gribas vai negribas nevis vajag vai nevajag) uzcept īpašās piparkūkas vai kanēļmaizītes.<div><br></div><div>P.S. Un mums ir mini eglīte.</div><div><br></div> urn:lj:klab.lv:atom1:marule:389428 2017-12-10T19:56:00 2017-12-10T19:56:00 2017-12-10T18:11:28Z 2017-12-10T18:11:28Z Impulss citāta formā nāca no <span class="ljuser"><a href="http://klab.lv/userinfo.bml?user=inese_tk"><img src="http://klab.lv/img/userinfo.gif" alt="userinfo" width="17" height="17" style="vertical-align: bottom; border: 0;"></a><b><a href="http://klab.lv/users/inese_tk/">inese_tk</a> </b>posta, bet, forši <a href="https://thoughtcatalog.com/brianna-wiest/2017/11/this-is-what-self-care-really-means-because-its-not-all-salt-baths-and-chocolate-cake/">Brianna Wiest</a> sanācis noformulēt to, kā arī es uztveru rūpes par sevi jeb self-care.</span><div><br></div><div>Principā pats sākums jau pasaka visu:</div><div><br></div><div><i>Self-care is often a very unbeautiful thing.</i></div><div><i><br></i></div><div><i>It is making a spreadsheet of your debt and enforcing a morning routine and cooking yourself healthy meals and no longer just running from your  problems and calling the distraction a solution.</i></div><div><i>[..] It is learning how to stop trying to "fix yourself" and start trying to take care of yourself... and maybe finding that taking care lovingly attends to a lot of the problems you were trying to fix in the first place.</i><br><div><br></div></div> urn:lj:klab.lv:atom1:marule:389247 2017-12-06T08:42:00 2017-12-06T08:42:00 2017-12-06T06:45:09Z 2017-12-06T06:45:09Z Rīti patīk, jo tajos ir iekļautas lietas, kas patīk. Jāatrod kaut kas vakariem. Jo pagaidām darba dienas vakara gaidītākais brīdis ir gulētiešana. urn:lj:klab.lv:atom1:marule:388626 2017-12-04T07:24:00 2017-12-04T07:24:00 2017-12-04T07:25:59Z 2017-12-04T07:25:59Z To react or to respond. There is a difference. The latter is a conscious choise. urn:lj:klab.lv:atom1:marule:388546 2017-11-27T16:15:00 2017-11-27T16:15:00 2017-11-27T14:19:29Z 2017-11-27T14:19:29Z Mans riebums pret iepirkšanos un problēma atrast kaut ko, kas patīk, kombinācijā ar manu praktiskumu un vēlmi pēc iespējami daudz brīva laika tikko rezultējās tajā, ka es nopirku trešo identisko zābaku pāri pēdējo 2 gadu laikā. Nu kādus gadus desmit (cerams) par zābaku iegādi man vairs nebūs jādomā. I've reached new hights. urn:lj:klab.lv:atom1:marule:388229 2017-11-23T09:35:00 2017-11-23T09:35:00 2017-11-23T07:35:51Z 2017-11-23T07:35:51Z Pamosties un sajust visas sevī ik dienas mītošās emocijas. Visas vienlaikus. Precīzāk būtu - nevis sajust, bet ieraudzīt sev visapkārt. Tā, it kā tām pa nakti būtu palicis par šauru manī un tās būtu izvēlējušās gulēt man visapkārt. Un tad pa vienam tās mostas. Šorīt pirmā pamodās trauksme, bet turpat blakus viņai bija arī prieks, mīlestība, ilgas, vilšanās, dusmas, nožēla, zinātkāre, skumjas, ieinteresētība pasaulē, apātija, paļāvība un draudzība. Dažas pamodās pašas, dažas es saudzīgi paņēmu un ieliku atpakaļ sevī. Un es neņemos spriest, kas tas bija, bet tas bija skaisti. urn:lj:klab.lv:atom1:marule:387807 2017-11-21T17:40:00 2017-11-21T17:40:00 2017-11-22T10:20:37Z 2017-11-22T10:20:37Z Līdzsvarā starp savām bipolaritātēm ļauj noturēties disciplīna. Un nevis kaut kur no ārpuses sagrābstīta disciplīna par to, kā būtu jābūt, bet pašizveidota. Nesenā apjukuma brīdī atradu, ka tādu jau pirms kāda laika biju izstrādājusi un tie ir mani "7 elementi līdzsvarotai dienai".<div>Nekāda jauna Amerika jau tur neslēpjas, bet manā lieliskajā septītniekā ietilpst:</div><div><br></div><div>1. Kaut kas, kas izaicina</div><div>2. Kaut kas, kas iedvesmo</div><div>3. Kustība (sports, velo, kaut vai pastaiga)</div><div>4. Ikdienas darbības ( a la darbs, iepirkumi and all that shit)</div><div>5. Meditācija</div><div>6. Refleksija</div><div>7. Attiecības ar savējiem</div><div><br></div><div>3ais, 4ais un 5ais iet vairāk vai mazāk automātiski, bet jāpiedomā, lai nepiemirstu par 1o, 2o, 6to un 7to. </div> urn:lj:klab.lv:atom1:marule:387486 2017-11-20T11:09:00 2017-11-20T11:09:00 2017-11-20T09:10:40Z 2017-11-20T09:10:40Z Ane Brun. Leave Me Breathless.<div><br></div><div>On repeat. Piestāv novembrim.</div> urn:lj:klab.lv:atom1:marule:386010 2017-10-23T22:27:00 2017-10-23T22:27:00 2017-10-23T19:31:12Z 2017-10-23T19:31:12Z I<div><div>Annas draudzene: "Anna, es nesaprotu, kā tu varēji draudzēties ar hipsteru?" </div><div>Anna: "Tad, kad es ar viņu draudzējos, tad viņš bija wannabe uzņēmējs, bet tad laikam <i>atrada sevi</i>." </div><div><br></div><div>II</div><div>Divas citas draudzenes savukārt runāja par to, ka Latvijā ir kāda vien šauram lokam zināma vieta, kur var vest nedziedināmus vēža slimniekus pēdējās stadijās... nomirt (viņiem iespējami tīkamā un mierīgā veidā). </div></div> urn:lj:klab.lv:atom1:marule:385744 2017-10-19T20:52:00 2017-10-19T20:52:00 2017-10-19T17:54:51Z 2017-10-19T17:54:51Z Mana kā pieauguša cilvēka mīlestība slēpjas niansēs un paradoksos. Mana mīlestība pret jebkuru sev tuvu cilvēku un arī sevi. Man tīk un man gribas mīlēt, un pa īstam es to varu tikai tad, ja otrs man ļauj ieskatīties savos mindfuck’os, savos - kas šis ir un kā es par to jūtos? Ne vienmēr un ne uzreiz, bet kaut pa retam, kaut dažreiz, kaut pēc tam, kad jau krietni sevī tas izvārīts. Sākot ar<i> iedzeram alu svētdienas vakarā</i> līdz <i>es gulēju gultā, manas acis bija vaļā, bet reizē manis arī nebija, bija tikai tukšums, nebija ne nākotnes, ne pagātnes, laika nebija vispār. </i>Tas joprojām ir par tiem atvērtajiem nervu galiem. Es esmu un neesmu mainījusies. Visas manas pieredzes ir manī kā Matroškas lelles. Un tā pēdējā vienmēr sevī ietver visas iepriekšējās. Manas mīlestības lielmērķis ir ieraudzīt otrā pēc iespējas vairāk šo pieredžu, šo nianšu, šo paradoksu. Un visvairāk tuvumu es izjūtu no tiem, kas šīs nianses grib ieraudzīt manī. Jo, ak, cik daudzās stereotipu kastītēs mani var salikt, pie tam vēl kardināli pretējās, bet ieraudzīt tam visam apakšā rāmu plūdumu un pavedienu, kas visu šo savieno - tā ir mīlestība.