markizs -

Novembris 11., 2011

14:11
Tā kā es esmu mazliet apsēsts ar nezinātnisku lingivtikas faktu apgremošanu, mani vienmēr ir fascinējis fakts, kā valodas sadalās dialektos un tad vispār diverģē (diverģejas, diverģenčojas?).

Nesen kā ienāca prātā interesants piemērs no ikdienas dzīves. Divritenis.

Kopš es sevi atceros, neviens nekad nav divriteni saucis par divriteni. Tam ir rinda visādu pusslengnosaukumu.
Kā es iedomājos to evolūciju?

divritenis
     |
    ritenis
    / \
ričāgs ričauks
|
ričuks

nezinu kapēc un pēc kādiem likumiem notiek tāda dīvaina skaņu maiņa no t uz č, bet fakts tā teikt uz sejas.

velosipēds ir līdzīgs (ciešā sadarbībā ar paralēlu vārdu attīstību krievu valodā, kur tas ir велосипед (veļosiped) )

velosipēds    велосипед
   |                 |
vellis         велик
   |
fellis

iedomājieties, ja mūsu valodiņa tiktu pierakstīta tagad, tad vārdnīcās būtu sinonīmi fellis, veļiks, ričāgs, ričuks un cilvēki pēc simts gadiem varētu tikai zīlēt kāds šiem vārdiem sakars ar divriteņu transportlīdzekli.

interesanti arī cik ilgā laikā šādi pārveidojumi notika, un vai citās paaudzēs un laikos velosipēda pārsimts gadu vēsturē ir bijuši līdzīgi, bet aizmirsti veidojumi.

(4 raksta | ir doma)

Comments:

From:	zetinja
Date:	11. Novembris 2011 - 16:18

(Link)

Es ikdienā lietoju vārdu 'velosipēds'. Retāk 'ritenis', bet tas man nepatīk - ar riepām asociējas. Ja gribas pateikt īsāk, tad saku 'velo', bet nekad ne 'vellis' vai nedo dies' 'fellis'.

(Reply to this)