zemteks pakarama's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, January 16th, 2008
Time |
Event |
7:50a |
pastāstīšu, ka sienās dzīvo kādi iglō sensori. gāju vicinādams rokas un sajutu. tādas membrānas varētu būt zem ūdens, tādas varētu būt makšķerniekiem uz kājām, lai sajustu dzīvību. tādas varētu būt uz sienām, lai sajustu manas rokas. manas kājas min zemi, grīdu. citiem uz galvas aug lāstekas. tās sniedzas pret koku zariem, ķeras tajos un atstāj savu viesmīli karājamies gaisā. lido barankas un taisa caurumus arī citu acīs. noplēsīšu tapeti, aizlīdīšu pie sienas un apsasegšos. būšu puķains rūtains gobelēns un neviena skudra mani neatradīs, nedz arī pārdegusi lampas patrona. bladākš | 7:57a |
spilvena augstumā ir liedags ar visiem izskalotajiem jūras sārņiem sīkiem zariem, pogām un drēbju āķīšiem. gāju lasīt čiekurus iekuram, bet galvu nemākulīgi turēju uz spilvena, tad liedags man viņu arī nogrieza pa taisno kaklam pāri kā būtu sodu saņēmis giljotinējoties. tas tomēr netraucēja rasēt tālāk visas niecīgākās nianses un drepeļot kājas, kas sūrst mitrās smiltīs un kož visādi volāni kas man te savilkts virsū kārtu kārtām mazu bērnu drēbes, sieviešu drēbes melnstrādnieka drēbes atkal volāni un atkal eļļains brezents vilnas zeķes ar piešūtām lielām koka pogām. izbeigšu šito vienreiz piecelšos vingrot uz balkona malas un veļas striķi mani garantēs bļin kā sienas laso. rekur tur ārpus tur iekšpus kritienam ir visi noraizējušies, tur viņi mani var redzēt un var izpausties, var savu pausmi manā virzienā sūtīt pat marku neprasa. lai gan lai gan divas elpas sienai abās pusēs pieklausās rekur sirds ātrāk sākās zemais starts smilšu čuksti bžž bļeķ nokavēja vienīgo vizuālo kontaktu ķieģeļu izgrauztā durvju ailē. nu neko vārīs samovāru, kurinās kerasīnu vazelīnu mandelīnu. celt garāmgājējiem no galvas cepures ūdonus ar makšķerauklu un aci uzplēsošu āķi karavāni | 8:26a |
aha, pamēģiniet mani pašūpot, kad esmu paēdis. vaigi vēl kustas no tā, ka maizes un olas iztapsētais interjers uzņems drīz kafijas delegāciju un gaisma audīs baltu gaisu un zāģēs avotus tūlītējos mazos pavasaros. nu vēl vienu kumos, vēl pāris reizes pakustini čokli. mēs te provincē esam jaunu lokatoru uzslējuši, tagad ananalizējam scignālus un būsim drīz kā mikrosofts, kas nortona komandieri iepirka pret džipu un tagad atklāj saules stacijas uz citām planētām. pamēģini tikai man neatstāt mantojumā hektārus uz mēness, uz solārā loka, uz dārza kaplīša atstāj mīkstkokus, rauj visas trauksmes sirēnas kā kuģu matus no sejas nevajadzīgus ko tad izskatīsies pēc raganas ar lielu dzimumzīmi un bārdainu kazlēnu я такой крупнейший писатель. кораблик | 9:09a |
skuka maina stāstiņus no sadzīves pret tīri praktiskiem padomiem | 1:30p |
ejiet papīpējiet pie tirgus | 1:31p |
paklāju presi, kur kargina dāvina dēlam lambordžini un ņemos dauzīt ar gaļas āmurīti lazdu riekstus. katrs sestais rieksts ir tukšs. nez, kā ir ar keksiem. | 1:33p |
man kā statistikas autoram bija iespēja manipulēties mutēs pilnās siekalās kaulēties. patiesie skaitļi bija no divām pilnām saujām kādi pieci tukši daži sapuvuši. kopā septiņi, teiksim tā. | 1:36p |
ierakstīt patiesi var neierobežoti. papīru jau ēst neprasa. tikai no otra gala var skaitīt resursu, respektīvi. prospektīvi, dildo nācija, tas ir, cik ātri pats apriebjas ar vārdu kuli pa mūli muguru viļļā baļļā dzīvo dusmas kā pēterburga svētais kā āra. | 3:56p |
jāpaskatās kāda blicīte | 5:05p |
viens gejs ieliek distrofiķes bildi, un kas nāk komentēties. uzreiz bija galvā "mušas". lai gan pēc distrofiķes viņa neizskatījās, pirms nebiju dzirdējis viedokļus. |
|