| 7:09a |
šoreiz es neatnācu lūgties, jo biju pīpēt ārā, un tur tik bija. tur lija. gaidīju uz sliekšņa zvaigznes. tās arī nāca. es ēdu, kustināju muti. šodien esmu no jauna. un tās pēdas tad palika kā kapličiņas smiltīs. tur nu gulēja? ar gariem kātiem gar abiem sāniem itkā lai varētu piecelties un uzreiz iet. kur nu steigties, paglaudīt ūdeni. uzpūst dvašu un ietīties dvielī. kad garainis, tam vienmēr padoms. garainis ir administrators, viņam ir atslēgas.
pirmais vagons piestājis, pielādēts, attālinās. es graužu rokas, lai silti ir to ādai. kad izkopj iekšiņu un nogludina spalvu. kad pret ēdmaņu ir savi līdzekļi. kad var iešūt jakā vai uz krāgas. ielikt brillēs stiklus, pieskarties pie āda. āda pulsē, tā pārnēsā.
kopumā globāli ir labas lietas. visiem aug asni te uz priekšu, te iekšu. visi vēzējas, vējā klanās. galvenais nodoms ir nepalikt klanā. izrakt savu ierakumu, iekurt tur uguni. dūmus apēst kā brokastis, gultā iekārtot rumu. kad piedzēries ķekatnieks lauž kaklu uz tranšejas, tad no blakus mājām atskan vaidi. sunīts gribēdams riet, bet nespēdams. sunīts, kas cilvēkam draugs. ar ķēdi ap pazodi, ar ruļļainu spalvu. es skrēju naktī ar baltu gaismu. un aizķērās runa, tai pietrūka smilts. lieko uguni, pavardu, lieko maizi un kausu. ar lētu mūžīgo uguni izgāju ielā pastaigāt, apskatīt, vai nav kas ienācies. priekš manis tas viss ir lietuvēns. esmu uz kapuces lieliski iesēdies. bet tikai cikliski.
tagad lūdzu nāciet korektūras. lūdzu kaujiet godu nost no kātiem. ielieciet tam protēzē smilgas, aplipiniet ar tārpiem un kukaiņiem. ninnīti pielieciet pie auss. mikrovilnī uzsildīta sose. kad miklu miesu karsē . kad
austiņa saldā, kūciņa vecrīga. balzamiko no franču maiznīcas. šitās tīrā lapas un kailiem kokiem. šitām es piešķiršu rudeni. lielo stipendiju par paveikto. par prāta funkciju. par par parkinson nekrati gultiņu. aijā aijā guli uz miroņiem, tie viendien piecelsies sacelsies tev vai verandai un vējš iepūtīs aizkarā iznāks no ābelēm rundāle iekodīs betona funamentā izkašās zem sētas un lauzīsies ārā. izroc četrkantīgu velēnu ruksim. uzkāp kokā pliks ar kleitu. izliecies, ka lejā ir armija, ka lejā ir dzīva iela un klaigā. |
| 7:15a |
uzreiz no rīta piecēlies, uzreiz lamājas. uzreiz skatās pēc atbalss, bet tas ir tikai pliks. varēja no sākuma iekurt plīti. no vakardienas siena jau auksta, bet zem segas vēl palagi karsti. no domām, no prātiem, no ķermeņa bez piesega. no ķermeņa bez pavadījuma, tikai tālumā aiziet ugunis. piecēlos uz aukstas grīdas uzreiz tur pienāca tepiķis. nogriezu strēmeli iepīpēt iekšā. iznāca džins, ko tik agri biedē. klanījos, atvainojos, nevar jokot ar džiniem agrā rītā logi aizsvīduši piles tek pa pakšiem un spaiņos uz stūriem tūlīt celsies diena atnesīs prieku visiem maziem bērniem skraidīt pa peļķēm un spogulī mēdīties, jo tas ir visuzņēmīgākais. pamēdies arī pa logu pastniekam un govju ganam. pasmel akā mēdīkli iedzer izskalo muti acis izberzē rekur jau pamodās otro reizi šodien tik agri no rīta ne celts ne aicināts piesēdās pie galda piesmēla pilnu muti ar karoti un kustināja acis bolīja vēl nesaprata. tad iestājās pusdienslaiks, bet īpaši neatšķīrās, jo bija nogulēti sāni tik agri pamosties tādā vēlā stundā muti kustināt es ieķēros zirneklim kājās mēs kopīgi sarāvām tīklus es biju vainīgs man nācās maksāt zirneklis pieņem jocīgu valūtu kaut kur dabūt kaut kā iemainīt, lai var samaksāt zirneklim viņa māju, kamēr es savā dzīvoju stārķi lido ar kupolu un sitas pret maniem azimutiem vārnas lauž zobus ārā neēdīs jau cietu maizi . vai varbūt |