zemteks pakarama's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, July 27th, 2007
Time |
Event |
12:00a |
vēl ir agres, bet, ja visi aizgājuši gulēt, tad es jūtos svešā tasītē. ūdens glāzi atstāju uz kauntera, nenesu datoram blakus, jo tā var sasvērties. ēst neko neēdīšu, jo ir jau vēls. jūtos tā it kā pārāk daudz muldētu. varbūt jānoskatās nepabeigtā sērija. | 11:49a |
vakar nopirku cigarešu papīrus un aizgāju uz filmu ar benu kingsliju galvenā lomā. bens bija arī vienā no sopranos sērijām, tāpēc es priekšroku devu benam, nevis goijas fantomam, ko varētu noskatīties šodien. filmas vidū sagribēju uztīt cigareti, bet konstatēju, ka papīri nav klātesoši. sāku braukāt ar roku pa zemi, simtreiz pārbaudīju visas kabatas, bet neatradu vajadzīgo. tad iebāzu roku savam krēslam starp atzveltni un sēžamvietu, pašiverējos tur, sagrābstīdams putekļus un apakļu konfekti, ko pametu zem krēsla. tad iedomājos, ka varbūt citos krēslos ir sabirusi kāda nauda un pārbaudīju arī tos, bet tur bija tikai vecas biļetes un konfekšu papīri. nācu atpakaļ speciāli pa maršrutu, pa kuru biju atnācis, bet bez rezultātiem, uz kuriem arī pārāk necerēju. | 12:00p |
ja es redzu uz ielas divus ne pārāk glītus pārus, tad nospriežu, ka tie ir vācu svingeri. tāds man ir sagatavojies priekšstats par vāciešiem. | 12:12p |
kā paskatos uz sevi spogulī, tā redzu kādu kripatu velnišķīguma. varbūt vajag šķīstāk dzīvot? | 12:59p |
man tagad noteikti vajag iziet uz veikalu, savādāk mani drīz nositīs | 3:21p |
spiedu uz zoda pumpu un pamanīju uz vaiga aizmirstus bārdas rugājus. krūšu gali ir sastingušas asins lāses. kuņģa bālie stalaktīti. | 3:42p |
no katras situācijas ir izeja. situācija - vakars pie kāda ciemos. cilvēki sēž pie galda dīvāniņos, krēslos, uz zemes, uz palodzes, ēd cienastu, runājas. es uz brīdi pametu kompāniju, dodos uz labierīcībām, tur izģērbjos, drēbes sakārtoju glītā kaudzītē. pēķšņi strauji atveru durvis, ieskrienu viesistabā kails, nokliedzos ar labi uz zemapziņu artikulētu balsi, ātri paķeru savas mantiņas uz aizlaižos prom, neizlaižot no rokām zemapziņas pavedienu. tiklīdz esmu ticis brīvā telpā uz naksnīgās ielas, kur mani neviens neapdraud ar atbildību pieprasošu uzmanību, es atlaižu pajūgus un smaidīdams dodos uz mājām. no turienes sāku rakstīt cibā, bet ballītē palikušie ar interesi lasa, kas man sakāms. | 3:56p |
kādā aukstā sabiedrībā, greznā pieņemšanā vienkārši var vienā brīdī pieiet pie sienas, atspiesties ar muguru, izstiept rokas uz sāniem un noliekt galvu. tā pastāvēt divas minūtes. | 7:47p |
ledusskapī atradu, ka šodien, ejot uz veikalu, esmu nopircis sarkanos un melnos ikrus. ēdu tagad sarkanos. laikam pirmo reizi mūžā | 7:54p |
es esmu slikts slikts puika | 10:18p |
es piecstāvīgiem vārdiem varu pateikties, ka neesmu slavens un populārs, jo tas mani nokautu, samaitātu kaulā. īstā molekula mūsdienās ir būt zemāk par zālāju, kurā nedrīkst sēdēt | 10:19p |
bēdīgi skatīties, kā ir pieņēmušies svarā vērdiņš un pujāts. par pujātu pat gribētos teikt - uzblīdis | 10:41p |
kad asv ar krieviju uzsāks kodolkaru, tad buša administrācija mani izsekos par negatīvajiem izteikumiem pret topošo pasaules valdnieku un nožēlojamāko mērkaķi pasaules vēsturē | 10:43p |
man nepiestāv runāt par politiku, bet bušs nav politika, bušs ir ateja |
|