zemteks pakarama's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, November 29th, 2004
| Time |
Event |
| 3:26p |
es esmu nūģis, es sēžu darbā un esmu tizls, bailīgs, lāmēts. es baidos no strauji kustošamies objektiem, asiem trokšņiem, spilgtām gaismām.
es neesmu cilvēks, kuru gribētu sev darba devējs. es gribētu būt tāds kuram nevajag darba devēju. gribēt un neko nedarīt ir spekulācija. jautāt ko man darīt tikai aiz ieraduma ir spekulācija. neko nedarīt un negribēt zināt, kas jādara ir poza. poza ir iluzora, nafig man jābaro poza, kura sagādā neērtības.
otra mana puse saka, ka darbs ir kaitīgs un raugās, kur nozagt gabalu, pareizāk sakot, meklē pakaišiem pabērtu stūri, kur vējš nepūš | | 3:29p |
čurāju pisuārā. kāds iznāca no kabīnes, nomazgāja rokas un uzrunāja mani.
pēc īsa brīža informācija aizgāja līdz smadzenēm un es atpazinu raivja balsi. viņš jautāja kā man patīk jaunā darbiniece mūsu nodaļā.
es brīdi klusēju, tad atburkšķēju kaut ko atbildei.
raivim šodien mugurā sarkans džempers. iepriekš viņš vienmēr staigāja uzvalkā.
man sāp vēders, laikam pārejas periods no atvaļinājuma ēšanas paražām | | 3:42p |
dzeršu sojas pienu, lai vēderu atlaiž | | 3:44p |
man patika atvaļinājumā pa tumsu un sniegu staigāt apkārt. kad gāju pāri tiltam, karavāna melnās mašīnās un ugunīgu policiju priekšā pakaļā brauca. es savu iepirkumu maisiņu rokā māju viņiem sveicienus.
šodien kad paēdu ienāca doma prātā, ka nevajag taču visu laiku domāt par to kā iešu atpakaļ uz darbu, nolēmu iet pastaigāties pa parku, mazliet paskumu, ka nepaņēmu tabaciņu līdzi. izgāju ārā, bija pārāk auksts, lēnā gaitā, acis blisinot gāju uz darbu. | | 3:53p |
tikko pirmo reizi šodien kaut ko iestarpināju kolēģu sarunā, nu par to pašu vēderu pieminēju | | 4:01p |
iekšā siltumā sēžot, nevaru iedomāties cik ārā auksts. domāju, ejot uz pieturu, metīšu apli ap līvu laukumu un kūpināšu (šeit rodas iekšējās pretrunas par to kā to nosaukt, saukt to vārdā par cigareti negribas, jo tas kaut kā brutāli. vai es izvairos vai diedelēju).
domāju iešu bez cimdiem, jā tā būs, cimdus nesmēķēšu
labi ka ir tumšs, man patīk kad ir tumšs. un no rītiem tādā garā | | 4:06p |
laikam jau nekad nav bijis savādāk
ja neņem vērā, ka tagad vēl nekad nav bijis | | 4:08p |
šodien kad pirmo reizi pilināju acīs, bija jocīga sajūta aiz tā iemesla, ka nevarēja just vai esmu iepilinājis vai nē, tikai pēc tam gara asara pa katru vaigu noskrēja. visu priekšpusdienu vēros ekrānā aizpildot lodziņus ar jautājumiem par manu privāto dzīvi | | 4:13p |
sākas gāzes, es kā zinādams palaidu jostu vaļīgāk.
sēžu jaunā vilnas jaciņā, pogājamā ar kabatām. kad man būs portsigārs varēšu kādām no tām ieslidināt. tas nekas, ka es tik daudz nepīpēju, lai staipītu apkārt portsigāru kabatā. pirms iziešu ielā, ieslidināšu un priecāšos. šodien arī esmu uzvilcis spīdīgas kurpes. zeķes varbūt nav īsti atbilstošas, jo sēžot bikses saraujas uz augšu un atsedz baltas svītras. bet tā jau neko, jūtos ok, nejūtu pašpārmetumus, ka esmu ieradies neatbilstoši apģērbies | | 4:14p |
es kad teicu par to, ka nekad jau laikam nav bijis savādāk, domāju cibu. te jau nekad nav īsti labas aktivitātes, viss tāds padrūmi spocīgi diskrēts, nevienam jau necilājas viņa cibiņa krūšu tēls | | 4:16p |
man iet tīt tabaciņu uz tualeti vai tepat uz galda? | | 4:19p |
dzen izmisumā šitāda nūģība. plikadīdu cirks, neko piebilst | | 4:21p |
ārā ir īsts zsvētku laiks, lielisks laiks lai pīpētu. ir tumš un auksts, brr, tas tev sveiciens manu dārgo lasītāj a. nākotnē | | 4:23p |
es nepretendēju uz titulu, visi savā ziņā ir krutāki par mani.
redz kā aizskrēja, atstāja man visas manas iespējas | | 4:25p |
tā pat kā par mirušiem slaveniem trinkšķinātājiem, tā pat es par jūzeri 'nekas' sēroju šodien, atceroties vecos labos cibas laikus, tagad tāda agrikulturāla lauksmaimnieciski advancēta, gandrīz nekāda nokrišņu daudzuma, vieni vienīgi pesticīdi, ka vai | | 4:28p |
ā nu jā, pr sūkā, izteikta tieksme uz atbalsi.
paskaties, paskaties konstruktīvāk uz savu dzīvīti dzīvīti ieslēdz pa tv.
kaut kur kaut kas notie, zin, tuvojas, tā pat kā no citām zvaigznēm mani varbūt tikai tagad var redzēt, jo iepriekš mans attēls līdz viņiem vēl nebija aizgājis.
sapnī redzēju kaut kādā saistībā ar mob.tel. pogu spaidīšanu tādu sakarību - es spaidīju pogas un mana džempera krāsa mainījās atkarībā no tā cik intensīvi spadīju. beigās piedurknes savā starpā un attiecībā pret pārējo bija dažādās krāsās, es to pārnesu uz - viena un tā pati doma dažādos laika momentos ir citā krāsā. par cik divi vienādi laika momenti nav, tad domas visas pat vienādās ir dažādās krāsās |
|