[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]

Time	Text
10:32 am mamuts [Link]	Latvijas Avīze: No rakstāmgalda kartupeļu vagā Ierēdņiem, kuri izstrādā lauksaimniecības likumdošanu, turpmāk būs jādodas pie zemniekiem un jāgūst pieredze lauku saimniecībās, lai labāk saprastu, ar kādām problēmām lauksaimnieki saskaras. To paredz jaunā Eiropas Komisijas programma, kas tādējādi sola uzlabot kopējo lauksaimniecības politiku un atvieglot administratīvo slogu Eiropas lauksaimniekiem. Lai arī daži šo Eiropas Komisijas rosinājumu uztver ar smaidu, paši lauksaimnieki to vērtē atzinīgi. Vīna ražotnes, dārzeņu audzētavas, govju fermas un augļu dārzi – Eiropas Komisijas ierēdņiem būs pietiekami liela izvēle, kur iegūt praktiskas zināšanas un pieredzi, kā lauksaimnieki strādā un kāda, pildot Eiropas Savienības nosacījumus, ir viņu ikdiena. Lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere-Bēla, publiskojot jauno iniciatīvu, uzsver – lai gan daudzi Briselē strādājošie ierēdņi paši ir cēlušies no laukiem, tomēr liela daļa institūcijās nokļuvuši tūlīt pēc augstskolas bez praktiskas pieredzes un zināšanām. Fišere-Bēla atzīst, ka negrib piekopt represīvas metodes, bet gluži vienkārši grib dot iespēju saviem kolēģiem no Eiropas Komisijas lauksaimniecības direktorāta, kuri nekad nav bijuši lauku saimniecībās, iespēju to īstenot. "Kā gan es pati varētu strādāt visus šos četrus ar pusi gadus, nezinot, kā īsti lauksaimniecība darbojas." Kā un kad ierēdņu nosūtīšana uz laukiem varētu notikt, Eiropas Komisija vēl lems, un tad tam būšot arī jārod līdzekļi. Komisijas eksperti norāda, ka mācību vizītes, visticamāk, notiks visās dalībvalstīs un līdz ar to arī Latvijā. Eiropas lauksaimnieki līdz šim bieži izteikuši kritiku, ka Kopējā lauksaimniecības politika ir pārāk sarežģīta, apgrūtina ar dokumentu kaudzēm un liek pavadīt vairāk laika pie rakstāmgalda nekā uz lauka. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norāda, ka Latvijas zemnieki būtu priecīgi uzņemt ierēdņus savās saimniecībās. "Esmu runājis ar vairākiem zemniekiem, un viņi būtu gatavi ne tikai izrādīt fermu, bet arī ļaut ierēdņiem vismaz nedēļu tajā pastrādāt." A. Krauze norāda, ka Eiropas Komisijas piedāvājums ir netradicionāls un, viņaprāt, par to nebūtu jāsmīn, jo institūciju darbiniekiem redzēt to, cik daudz papīru ir jākārto, kādas formalitātes jāpilda un kādas pārbaudes notiek, būtu ļoti vērtīgi. Pēdējos gados birokrātijas slogs ir nedaudz samazinājies un gan pašmāju, gan Briseles ierēdņi lauksaimnieku organizāciju prasībās ir ieklausījušies, saka Armands Krauze. Taču Eiropas Komisija sola vēl vairāk mazināt papīru kalnus un tādējādi arī palīdzēt zemniekiem līdz 2012. gadam samazināt administratīvās izmaksas par divdesmit pieciem procentiem. Ina Strazdiņa Latvijas Avīze 28.03.2009
Reply:
	From: Sviesta Ciba user Username: Password: Log in?  Anonymous Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem): Subject: No HTML allowed in subject   Don't auto-format: Message: