[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
| Time | Text |
|---|---|
09:54 am![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} mamuts[Link] | «Bonduelle» zirnīši – zema dīgtspēja 10.03.2009. Autors: Egils Līcītis. Pievienot komentāruDrukāt Kad pat enciklopēdisti neatminas pieredzējuši tādas ekonomiskās grūtības, vadošie ekonomisti, finanšu tabulu, līkņu un grafiku vērotāji vienā balsī apgalvo, ka šausmīgās krīzes beigas ir vēl tikai priekšā. Viņi aicina izmantot iespēju laiku un sapirkties konservus un ilga derīguma termiņa pārtikas vielas, kā arī nepalaist garām pavasari, kartupeļu vagā likšanas periodu. Pat Ivars Godmanis dosies ganīt zirgus, stādīt kartupeļus. Protams, lauciniekiem tādi orākuli un priekšā teicēji ir no lieka. Katrs vecītis steberēs kaut ko vairāk nekā citugad iespraust vai iebērt zemē, taču pilsētniekiem, pat viesistabu pārvēršot par provianta noliktavu un sakņu bāzi, ir vērts bez nīgruma ieklausīties ekonomistu spriedelējumos un aktivizēties, lai locītu ģimenes pārtikas pūru, iztikas minimumu. Dzīve prasa neordinārus risinājumus, tāpēc tautai piederošos Rīgas dārzus un parkus (vadītājs Agnis Kalnkaziņš) bez kavēšanās uz sējas laiku jāpārorientē par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, aparamajām platībām. It kā skaisti un jauki skan – "Ziedoņdārzs", bet kas tas par dārzu, kurā zarus neliec jāņogu krūms, kur paukšķēdami nekrīt āboli un nezaļo bumbieri. Jau sen pilsētniekiem nomalēs atņemti ekonomiskie ģimenes dārziņi, un nu situsi posta stunda – tomēr nelaime viegli labojama. Lai Esplanādē, tik līdzenā Zemgales tipa laukumā, šopavasar atkal mīņājas zirgi pa armijas staļļiem, kuri vēl pieprot ņemt taisnu vagu. Godīgas loterijas kārtībā pilsētniekiem dome ierādīs kartupeļu stādāmos lauciņus un dēstījamo burkānu dobes, kurām ieaugt Esplanādes gadiem neapartajā papuvē. Zemnieki pasākuši biežāk apciemot galvaspilsētu un ar traktoriem varētu intensificēt aršanas procesu, nodrošināt tehnoloģisko sliedi. Citā reizē viņi sola – atvedīsim mēslu kravas, vircu augsnes uzlabošanai. Ievērojamais agronoms dr. Bumbulis vienmēr sūrojies, ka Vērmanes dārzs uzsliets virsū Latvijā labākajai zirnāja audzēšanas zemei. Tagad vasaras sākumā tur ceros zirņi. Rīdzinieku zināšanai – sēšanai nevajadzētu izmantot "Globus" vai "Bonduelle" ungāru bundžu cukurzirnīšus, jo tie ir zaudējuši dīgtspēju. Lauksaimniecības attīstība Rīgā paver nedzirdētas iespējas, piemēram, gar upmalu dzīvojošie rīdzinieki savos mitekļos pieturēs zosis, tādējādi nodrošinoties ar putnu gaļas barības bāzi. Skolēniem radīs darba vietas, ik dien ar stibiņu aizdzenot putnus līdz Daugavai un vakarā pārdzīt mājā pieguļā. Lielākas platības dzīvesvietās, blakus ar tupeņiem aizbērtajām hallēm atsevišķu istabu iespējams izbrīvēt kā govs stāvvietu vai cūku aizgaldu. Papildu ieguvums – kustoņi, zināms, saražo ārkārtīgi daudz CO2 gāzi, kurkšinot vēderu un atgremojot. Tas nodrošina dzīvokļos patīkama klimata kontroli pat tad, kad lauskis sper. Pensionāriem jāsviež ārā no vienistabas mītnēm liekēdis kaķis un vietā par mopšiem un mīluļiem jāpieņem derīgi dzīvnieki – kaziņa, nutrija, jūras cūciņa vai trusis. Defolta periodam tuvojoties, atcerieties, ka visuzticamākos un uz sekundi precīzākos sējas kalendārus izdod "LA" izdevniecība. – Vajag tik rakt! – es saku iesīkstējušiem pilsētniekiem, kuri joprojām lolo muļķu cerību olas sagādāt "Rimi" un baidās, ka kartupeļu lakstus apsēdīs Kolorādo vaboles, bet kāpostgalvas un burkānus izraustīs Saeimas zaglīgie deputāti. Sējumus apsargās armija, un briestošā raža parkos un dārzos visu vasaru būs drošībā. Kaut kā saprātīgi iesaistot deputātus, piemēram, pie ravēšanas vai laistīšanas (jo ūdeni viņi tiešām prot liet), var vērpt dialogu arī ar šiem sabiedrības atstumtajiem pārstāvjiem. |
| Reply: | |