MēS vIsI mIrSiM! - June 8th, 2008
[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
06:44 pm
[Link] | Vakar cope bija labā - savu mūžu man mazajā piemājas upītē tik labi nebija ķērušies prāvi brekši. Aizčāpoju uz savu vietu, skatos - joptaimaķ, sveša staklīte priekšā un kaut kāda motorizēta un smagi rocējoša atpūtnieku kompānija upes otrajā krastā. Nu, kas man - skatītāju apbrīna man dažreiz ir patīkama. Svešo staklīti nahrenizēju uz krūmiem, saridāju copes rīkus un sāku makšķerēt. Otrā krastā esošais resnais Bālais Izdzimtenis izvilka savu nožēlojamo spiningu un pāris reizes iemeta netālu no mana pludiņa, bet tad, redzēdams, ka es provokācijām neļaujos, uzbrēca savai nodzītajai Otrajai Pusei un nosmulētajām distrofiski bālajām atvasēm, ka jābrauc uz ezeru, jo tur šim noteikti ķersies Milzu Karpas. Sameta visus pričendāļus sarūsējušajā dranduļetā un, zilu dūmu pavadīts, prom bija. Nejauki nosmīnēju un sagatavoju iebarošanas ēsmu. Tā jauki smaržoja pēc "Selgas" cepumiem un vanilīna, saule paklausīgi aizslēpās aiz kokiem, un bija dzirdamas tikai putnu balsis. Idille. Te pēkšņi man aiz muguras atskanēja "Nu, kak riba?" Pagriezos - nu, protams. Kārtējais pensionārs - sāņglūnis, kurš noskatās, kam kurā vietā ķeras, un tad darba dienās sēd tur, sīkaļas ķerdams. Iestāstīju šam, ka nekā jau nav, es tik tikko kā atnācu. Viņš pastāstīja, ka šeit šis esot divus sīkus breksīšus noķēris, viņam esot cita laba vieta zināma. Nujā. Es gan paliku turpat. Kad nu pēdīgā tāvakara Nelaime bija aiztinusies (laikam ieraudzīja manu mačeti, ar kuru es krastmalas krūmus apkapāju, lai zari netraucē copēt. Tā bija bišķi aprūsējusi un rūsas plankumi nedaudz atgādina sakaltušas ... lai nu paliek), es varēju beidzot sākt atpūsties. Kā zinādams, nebiju alu līdzi paņēmis - pannas lieluma brekši pieteicās ik pa brītiņam, es to ciltsbrāļus arī ik pa brīdim pabaroju un jutos laimīgs. Patiesi, 3 stundas labas copes līdzinās nedēļai atvaļinājuma... tā kā man bija piekodināts šoreiz zivis nest mājās, tad dienas beigās bija, ko stiept. Un kā atpūties Tu? Jauku vakaru!
|
|