kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Thursday, December 16th, 2004 |
|
||||||
|
Sinepju plāksteru nolīmēšanās un smiekli skan tālu. Un ne tikai. Domas tomēr, tomēr skan vēl skaļāk. - Tā gribētos likties, ka otra, bet tad jau tu atkal pati apzinies, ka nē, ka tās tomēr ir tikai tavas domas, kas tik skaļi skan. Liekas- Ir, ļoti?, tā kā varētu būt, bet tomēr nav esamības nepanesamais vieglums. Gan te - galvā, gan tur - ķermenī Es gribētu, lai tas man šķistu tā.., nešķistu vispār, vārdusakot. Bet tomēr kaut kā ne tikai šķiet, bet pat jūt. Izjūt Un visas zemledus domas, tomēr, tiek pārkāptas, es atkal smejos par sevi. Neatlaidība. Briesmīga. |
||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||