kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||
| Friday, April 16th, 2004 |
|
||||||||
|
Tikko dabūju uz mammas kušetes visefektīvāko masāžu manā mūžā, izņemot ēgiptes masieri, kurš to darīja ar visādās Saūdu eļļām. Nu jā protams paspīdēja vspirms mamma, kura, cepot zivi, atteicās mani vēlāk izmasēt, ieteica parprasīt Normundam, kad es neapmierināti kaut ko noburkšķēju lielo paldies, Normunds pats labprātīgi piedāvājās pamēģiniet, jo skolas gados, viņš, Doktora grāds teoloģijā un filozofijā, esot arī piestrādājis par masieri (santehniķi, kurjeru, pastnieku!!!). Nu es protams neatteicos un 7 minūtēs dabūju superfantastisch massāž! Un tā zivs kaukšanai uz pannas pievienojās ņammīgi šņāpstieni no manis, kad es ēdu savus šampīnīšus. Šodien būtu jocīgi, ja izrādītos, ka esmu nobastojusi pus-dienas stundas, un tomēr kārtainās želejas ielenkumā un strawbery milkshake ar Dārtu sēdējām viņas dārzā ( tauriņu planetārijs ) un redzējām savus šīsvasaras pirmos 5 tauriņus. Es sēdēju mazās ( bērniem līdz 5 gadiem) šūpolēs un ritmiski šupinājos ar kājām pie zemes, demonstrējot dažādus fizikālus paralēlos spēkus. Es tiešām izjutu nepieciešamību pēc lielākām, tāpēc rīt cerēju savu nodomu īstenot pa īstam. Izrādās, ka esmu ka man vajadzēs rīt braukt mātei līdzi uz ārstu konforenci, kur būs izjādes 4 stundu garumā, Lido + tmldz.( ceru, ka būs šūpoles), jo redz es paredzu sev nelielu izgāsšanos, jo mammīte protams ir sastāstījusi visiem, ka es protu jāt, tad nu arī man parastās drēbēs bezmazvai jādemonstrē akrobātriki uz (domājams) kleperīšiem.. Un tā vien liekas, ka vārtīšanās pa zāli ar taureņiem nav aiz kalniem. Vēlviens nosacījums. Ar taureņiem, bez zirneklīšiem uz mugurām.. |
||||||||
|
|
kādreiz bija, bet nu, izbija
|
|||||||||||