| Mani sapņu kristieši |
[22. Jul 2013|11:25] |
Es ar saviem pamatskolas klasesbiedriem izlēmu apceļot jahtā Baltijas jūru. Kaut kur pie Zviedrijas krastiem jahta apgāzās.
Attapos milzīgā telpā, a la 19. gadsimta greznas pils zāle ar balkonu un trepēm uz otro stāvu. Aiz logiem skats uz kopenhāgenu, apkārt cilvēki baltās drēbēs. No paaugstinājuma kāds stāsta par to cik dievs ir labs. Lielākā daļa piekrītoši māj ar galvu. "Nē, nu paldies par izglābšanu, bet uz šito es neparakstījos," nodomāju es. Es garlaikoti skatos pa logu un plānoju, ka vakarā varētu aizdoties uz Gamla Stan pastaigā, tikmēr stāsts par dieva valstību un elles liesmām turpinās. Pēkšņi telpā sāk skanēt izteikti nepatīkama augstas frekvences skaņa, atveras durvis pa kurām ieplūst sarkani dūmi un stindzinošs gaiss. Sākas panika, pūlis sāk skriet augšā pa trepēm, glābjoties no skaņas un smakas. Ar acu kaktiņu es pamanu durvju ailē "sātanu", kas šķietami uztaisīts no lupatām (droši vien izgatavots Rīgas leļļu teātrī). "Are you kidding me?" es nodomāju, bet tā kā man nav ne mazaka noskaņojuma tikt sabradātam, es aizspiežu ausis un skrienu kopā ar pūli augšup pa trepēm.
Augšējā stāvā miers un klusums, no griestiem nāk balta gaisma, bet uz grīdas izbērts aizdomīgs balts pulveris, ta putekļi ir sacelti gaisā un sitas degunā. Bet cilvēki apkārt laimīgi, laimīgi. Tālākos stūros redzami orgijas iedīgļi. "Kokaīns!" nodomāju es un cenšos neelpot. Tālāk neatceros.
Pēc pamošanās gan konstatēju, ka kokaīns var būt nav labākā narkotika ar ko simulēt dieva valstību un iedvest mieru un laimi, bet gudri tie mani sapņu kristieši šā kā tā. Lūk kā vajag sludināt dieva vārdu - ar seksu un narkotikām!
Man ir lieliska zemapziņa. |
|
|