pirms ķīmijas stundas kāds nospieda mājasdarbu, kāds rija čipsus un fantu no skārdenes, kāds kapāja zolīti. Neatceros kādā jautājumā, bet dažiem mums bija nepieciešama skolotājas uzmanība, mēs iegājām viņas privātajā kabūzī, bet tur viņa sēdēja un ņukāja karotēm biezpienu. Nu tā kārtīgi, ar savēlušā piena drumslām uz lūpām.
Atceros klases biedru šķendējamies, ka viņa veselīgi ēd un tādēļ tik reti slimo.
Viss, kas saistīts ar to, ko tu ēd, man ir šķitis ļoti, ļoti intīms. Tāpēc arī man ir stāsts par to kā es pieķēru skolotāju ļoti, ļoti intīmā brīdī.

4chans uzgāja kāda veca vīra (Stenlija) jūtūbes kanālu. Līdz tam brīdim, Stenlija skatītākajiem video bija 20-30 skatījumi. 4chans metās skatīties un spiest patikt pogu katram video. Palīgā metās reddits un 9gags.
http://www.youtube.com/user/stanleyrr
ap 8iem no rīta es biju ~ trīssimtais "patikt" podziņas nospiedējs, šobrīd tādi ir 7,5k

Es uzskatu, ka cilvēks, kurš ir neglābjami slims un kura dzīves kvalitāte krītas ik dienu, ir tiesīgs izlemt savu likteni pat, ja tas nozīmētu viņa dzīvības procesu apturēšanu. Tā teikt, lai nemocītu pašcieņu un kopējus. Esmu lasījis dažādus viedokļus, esmu skatījies dokumentālās filmas par asistēto pašnāvību un eitanāziju. Esmu uzzinājis par visdažādākajām savas dzīvības atņemšanas metodēm, bet, viena ideja lika maniem plakstiņiem aizvāzties aiz acīm un prātam piepacelt skalpu. /bungu rīboņa/ - "eitanāzijas karuselis" !!!

*attēlā ir karuseļa makets 2011.gada izstādes HUMAN+ zinātnes galerijā. Paredzēts 24 (!) "pasažieriem."

Wiki: http://en.wikipedia.org/wiki/Euthanasia_Coaster

db.lv: "VID teju gandrīz mēnesi gatavoja atbildes uz DB jautājumiem"

Project Nim (2011)

Christopher Hitchens
(13.04.1949-15.12.2011)

Mani fascinē fakts, ka neliela daļa no mums, pirms miljardiem gadu, ir degusi kādā zvaigznē, kas ir bijusi krietni lielāka par mūsu sauli. Šī zvaigzne gāja bojā supernovā. Šo supernovu, iespējams, šobrīd novēro kāda cita saprātīga būtne kaut kur tālu prom.
Jo vairāk es domāju par šādu mērogu, jo vairāk no manis attālinās ikdiena. Man šķiet, ka katra mana rīcība, katra atbilde uz kairinājumu ir iepriekš determinēta, neatstājot nekādu izvēles brīvību. Man neizdodas saskatīt cilvēku rīcībā neko citu, kā vien sugas turpināšanas un pašsaglabāšanās instinktus. Ja dzīvei ir kāda jēga, tad tā ir spirināšanās pretī entropijai. Man gan pietrūktu dūšas dāvināt dzīvību tikai uz laiku.
Pateicoties zvaigznes nāvei, asinis rit mūsu dzīslās, pateicoties zvaigznes nāvei, asinis rit no mūsu rokām.

Par visgaidītāko, Dievs viņam paņēma visdārgāko. Visgaidītākajam viņš rūpēja par diviem un nežēloja pat savu tiesu. Visgaidītākais par to bija pateicīgs un izgreba viņam dāvanā karoti.
„Ejam lasīt ogas! Ejam ķert zivis!” Visgaidītākais viņu aicināja, bet viņam bija jādodas uz ciemu. Kad viņš atgriezās, uz lievenīša gulēja salauztā dāvana.

http://www.cehs.lv/2011/11/latviesa-sapnis/