14 Novembris 2006 @ 19:18
šodienas trīs -  
*šodien vairāk kā citreiz izjūtu citu sāpes.
un tās tik viegli nerimst. -
autobusā apkritis puika, māte, tērpusies kā vislētākā prostitūta,
viņa asaras un viņas dusmas,
tērptas vārdos, kas skan mazliet lēnāk par skaņas ātrumu pāri nevīžīgi uzkrāsotajām, koši lillā lūpām.
jūtu - man tomēr vēl ir sirds. un vairāk nekā vakar vai pirms nedēļas.
-dievs dod, lai otrdien es paliktu atkal viena. dievs dod.
citādi nervi kā kāršu namiņš - paukš!
-es esot karnevāls. karnevāls ir manas maskas un domas, tā viņš teica.
 
?