Tā nu gadījās, ka šo piektdien pavisam nejauši un neplānoti, ģērbusies baltā, mīkstā džemperī, attapos Mielavs un Pārcēlāji koncertā.
Nevarētu teikt, ka Mielava daiļrade Jauna Mēness ietvaros man būtu sveša, ko nevarētu teikt par Pārcēlājiem,
no kuru repertuāra ir zināmas tikai pašas populārākās un dažas "kāds-atsūtīja-iepatikās" dziesmas.
Bet koncerts bija burvīgs, nedaudz pretrunīgs, bet burvīgs. Kas gan cits mūs pašlaik baros, ja ne miera un nozīmju pilna mūzika, māksla, literatūra, kino?
Viena lieta, ko pamanīju, ir tas, ka Pārcēlāju dziesmas ir īsas, tās nevienā mirklī nepaspēj apnikt, drīzāk ir tāds kā mazuma piegaršas vai jābeidz, kamēr ir labi efekts, bet tajā pašā laikā dziesmas ir pietiekami garas, lai to laikā paspētu ieklausīties dziesmu vārdos un tos izprast. Pa savam, protams. Tā lūk.
Starp citu, pagājušajā nedēļa pabiju Valmierā un atkal no jauna pārliecinājos, ka man tā pilsēta sasodīti patīk,
tāpat kā dažs labs Apiņa ielas 18 mājas iemītnieks. Tā lūk.
Rīt Hamlets ar Elīnas debešķīgo balsi un džeza skaņām, meiteņu, cerams, ka smiekliem un patīkami, patīkami pavadītu laiku.

Ja es sabirtu liedaga smiltīs,
Vai salasīt mani tu spētu?
Ja tu sabirtu liedaga smiltīs –
Es spētu. Jā, es spētu.
Ja es uzdīgtu raibā pļavā,
Vai saplūkt mani tu spētu?
Ja tu uzdīgtu raibā pļavā –
Es spētu. Jā, es spētu.