es varētu vēl vismaz gadiņu nobumbulēt, pilnīgi neliekoties ne zinis par skolu. atcelt savu šī pusgada apņemšanos nebastot/nenogulēt stundas, un vienkārši nelikties ne zinis par to, ka tāda iestāde vispār eksitstē. ja nu vienīgi pa retai reizei aiziet tur ateksistēt. un tad nomirt no pārmācīšanās un negulēšanas, jo galu galā jau kaut kā tie eksāmeni būs jānokārto. ar klasesbiedru jau kopistiski jau atkal atlikt darba nodošanu. man patīk, ka kāds man dod kaut mazāko pamudinājumu uz šādām rīcībām, es vienk nespēju pretoties.

aizvilkots uz d.i.g. šon, liekas okej.

tikko iedomājos palūkoties mazlietojamajā e-pastkastē, un šeku reku, meils no skolotājas par to, ka viņa gribētu, lai savu darbu papildinu ar šo un to, lai viņa var ielikt labu atzīmi. žēl, ka meils sūtīts pirms divām nedēļām, bet es pie viņas jau vairs nemācos.
gribas piedzerties.