ir pirmā advente. cik dīvaini, ka tik aši laiks paskrien, bet brīžiem tas velkas.

šodien piefiksēju, ka neraudu. bija periods, kad es raudāju tik bieži un ilgi, bet tagad. es neesmu laimīga, bet es nevaru raudāt. norit viena asara un tas ir viss.
prieks manas emociju būtības tas liekas nedabīgi un to jau sen esmu atzinusi, ja es jūtos nelāgi, man patīk raudāt. tāpēc es te tā besos brīžiem...