gribējās kaut ko viegli izklaidējošu paskatīties, bet Sekss un Lielpilsēta diemžēl sākas tikai ap divpadsmitiem.
bet man jau nāk miegs, un esmu nolēmusi kaut cik laicīgi iet čučināt.

tā nu man radās ideja uzbrūvēt kakao un mok vienkārši pasēdēt un paklausīties mūziku. tā, ne ar vienu nerunāties, neko nerakņāties, nekādos vecos sevi grauzinošos ē mailos.
spriežot pēc šodienas laikam manas angļu valodas zināšanas ir kaut cik normālas.

visas tās daudzās runas no k. un z. puses kaut kā uzdzen nelāgu sajūtu, bet tā jau diena vispār tāda tīri normāla. pati jau arī visas tās muļķības runājos, bet nu vienalga.
pat tiem klašu pasākumiem nezinu. nezinu vai vajag iet uz bijušās klases savākšanos, jo liekas, ka šoreiz, es nez, kaut kā ne tā. un jaunās klases, man nav īsti tur draugubiedri.
vairāk kaut kā velk tik tiešam uz to ko viņa teica, aiziet mierīgi pie u. un j. pasēdēt, šo to iemalkot un atpūsties.
citādi liekas, ka tagad esmu tādā stāvoklī - ja tikšu tādā vietā / cilvēku savienojumos, kuri mani tā ietekmē, atkal būs tā kā toreiz. nespēšu savākties un kaut kur nozudīs striķis un nākamā skolas dienā atkal nāksies skaidroties pašai sev par lietām, kuras neatminos. nē nē. tā nedrīkst.

un tā arī nebūs.
labi, tad jau redzēs.