Kā gribētos, lai mnai šeit pavadītu tava elpa,
Nekad nepamestu tikai tev piemītošā smarža
Rokās spēt aizmirst visu,
Kad dziedi, vienkārši pazust tavā būtībā..

Es neļauju dvēselei sūdzēties,
Tai nāksies mierinājumu rast
Nepiepildītos sapņos un tukšās, bezjūtīgās domās,
Jo nesūkstos par to, ko vairs nekad neatgūt.

Kas pats aiziet, skatu neveltot uz aizmuguri,
To neraušu es bezprātīgi atpakaļ
Es nevēlos, lai mana vilcināsanās
Reiz iecērt kādā nedzēšamas rētas.

Viss tika aizmests, jau pirms tas sākās,
Atstājot vien tukšas atmiņas,
Par pasaku, kas sākās ar reiz bija,
Bet tālāk sekoja vien kaila daudzpunkte...

...lai nebūtu jāmeklē mums dzēšgumija...


/3.07.09/