pirmo reizi vairāku mēnešu laikā atnāku uz darbu ar tādu mieru iekšā. iespēju gan mēteli noģērbt, gan iemalkot ūdeni - neviena jautājuma. mm. tā tīri vai idilliski. negribu, protams, saspļaut kāpostos.
bet jā, šķiet, svarīgi tādus mirkļus novērtēt. domāju, ka tur daudz ir arī par attieksmi un lūgšanu. un vēl, protams, tas, ka mēnesi jau vadībai saku, ka gandrīz vai slīkstu sūdos.
gribētos domāt, ka tāds nedaudz citāda perioda aizsākums labā gultnē.
vakar vakarā skatoties pirmo krusttēvu, nu tik tik ļoti sagribējās vēlreiz uz Itāliju. un tikko meklējot atbilstošu bildi nu tik tik ļoti sagribējās atvaļinājumu ar viegliem rītiem, mīlestību, brokastīm un rakstīšanu. ak. pasapņot ar acīm vaļā darba dienas vidū vēl iespēju. galīgi nav slikti laikam.
dungo: The Kooks
un ko saki tu ?