Tagad sēžu un nevaru saprast, vai ir jēga iet gulēt uz divām stundām. 

bet vispār, it kā bija ieplānots, ka janvārī laidīšu luni, bet izskatās, ka nekā. 

darbā palūdza vai nevarēšu izpalīdzēt, ja gadījumā tomēr vajadzēs vēl pastrādāt, kas nozīmē, ka vajadzēs.

bakalaura darba vadītāja arī jau sāk mīt uz papēžiem un pieprasa tēmu un plānu un visu ko tik vēl ne.

un tad jau vēl ir pāris eksāmeni. 

ehh.

bet gan jau paliks vēl kāda diena pāri, kuru pavadīt burtiski tikai pa gultu vārtoties.

ekh, kā man tas drusku pietrūkst.

un nu dārgie cibiņi, zinu, ka šis nav viegls laiks, bet saturās. jūs to varat!