ā jā, mēs tak dārza svētkos redzējām to krītošo asteroīdu.
Cik pierasts Maniem vārdiem nav miera. Tie krīt no krēsliem, galdiem, jumtiem. Kā pierast ja trīs reiz dienā peviļ, Tā vien liekas ka smejoties par mani gandrīz Visi eņģeļi lido, Katrs kaut ko dzied. un man nav žēl- lai tie priecājas. Cik pierasts Ar pieri skriet sienā Un vienmēr noliegt: "Tas neesmu es, tas neesmu es". Kā pierast Ēst sviestmaizes bez siera Un redzēt Kā smejoties par mani gandrīz Visi eņģeļi lido, Katrs kaut ko dzied..
sajūtas: nostalgic
dungo: Prāta Vētra
un ko saki tu ?