teorētiski būtu jābūt tādai pusdraņķīgai sajūtai pēc šādas dienas, bet .. gribot negribot, vairāk gribot, sanāk tā, ka ir līksmas sajūtas un lepnums par sevi, un visas citas blakus parādības.
iespējams daļēji ir prieks, ka pamazām varbūt organisms sāk aprast un sadzīvot ar visu to intermitten fasting thing.
un prieks izkāpt ārā no paša organisma radītiem hormonu gruzoniem ārā. gluži vai pavasaris.
priekā, par mums.
un ko saki tu ?