ak šie vienreizēji burvīgie darba dienu mirkļi. jā, jo ir tādas dienas, kad darba diena ir kā viens milzīgs, nekad nebeidzošs nogurdinošs mirklis.
savs riebums un savs šarms šajā visā.
nedaudz maģiskas, kā izrautas no citas pasaules, ir šīs dienas. tā it kā būtu iekāpusi kārtējā grāmatu varoņa kurpēs.
bet vispār, ja neskaita šo dienu, tad nevaru vien sagaidīt nākamo trešdienu, kad izdosies uz nedaudz vairāk kā divām dienām aizmukt no šīs vietas. vecajā pasaulē. vecajā pasaulē ?
hmm. savdabīgi, bet nedaudz jau tā arī būs. protams, ne pilnībā, but still. bez viņa. pie vecās pasaules cilvēkiem.
nē nē, nebūtu es gatava satikties ar to pasaules daļu. gatavs pat, šķiet, nav īstais vārds. pārāk sit tādas lietas mani no tā jau ļodzīgā līdzsvara ārā.
dungo: She's so high
un ko saki tu ?