aiztālāko uz atpakaļu sajūtu domu un pārdomu tramdīšana. nē, ne jau gada pēdējo dienu uzdracelējumā, ar tādām muļķībām šobrīd nenodarbojos. vairāk no prāta aizklejojušu cilvēku apsveikumu iespaidos. pēc tādiem man parasti gribas rakstīt, bet vienmēr ierokos tik dziļi vecos savārstījumos pēc iedvesmām, ka viss rakstīšanas bīdītājs noplok. un tad ir bēdīgi par to, cik maz rakstu. reiz domāju, ka došanās uz ķīnu veicinās bloga rakstīšanai nepieciešamos materiālus, bet nu kad tas ir atkritis, varētu veidot tikai vienveidīgus un vienmulīgus ierakstus par bezdarbnieka introverta dzīvi. nē nē, dzīvei nav ne vainas, bet līdz pierakstīšanas vērtei tur vēl tālu. pašam jau sevi jātirda.
dungo: Limp Bizkit
un ko saki tu ?