divas nedēļas būt zombijam, lai pēc tam būtu miers.
nu miers jau nebūs, bet vismaz tikt vaļā no viena draņķa, kas pēdējos trīs gadus man pielipis pie papēža.
un vispār biju ļoti noskaņojusies, ka tagad sevi pamocīšu un tad jau vasarā gan, baudīt dzīvi, sauli, siltumu, mieru. plānoju tādu laid back summer.
šobrīd lūkojas, ka nespīd. vismaz ne ar diviem darbiem. bet, kas to lai zina, varbūt tomēr izdosies?
un vispār, ko es tālāk darīšu?
Spānijas dzīve jāatliek uz kādiem trim gadiem, kamēr manējais pabeigs studijas.
tad jau redzēs, šobrīd šķiet, ka gribas aizbraukt uz ārzemēm un sapelnīt baigo piķi. nu smieklīgi, zinu, bet gribas sakrāt mašīnītei un varbūt tai pašai Spānijai.
tā lūk.
dungo: putni čivina
un ko saki tu ?