laikam jau jāiet rīt uz vilkiem izbļaut ārā visu to sāpi, visas tās emocijas. bez liekiem uzmanības novērsējiem. laikam jau veicas, ka tā.

ir tāda nesaprašana un nepārliecinātība iezagusies iekšā. kur, kas, kā, uz kurieni?

šodien atliekot bakalaura darbus, sāku pārskatīt brīvprātīgā darba piedāvājumus.

izskatās labi, vieta, viss tas projekts. vienīgi abi varianti ir diezgan gari. es nebiju domājusi būt tik ilgi prom.

es, protams, vienalga pieteikšos. tad jau redzēs vai vispār gribēs mani ņemt pretim.

pēc tam domās, vai vispār to spēju. spējam.

uhh, Dievs. kur tu mūs visus ved?

laikam Tu pats vien to zini.

it's called procrastination at highest level.

un vispār ir forši nosūtīt darba vadītājai vēstuli, ļoti, ļoti, ļoti garu vēstuli, un beigās jau reāli neko nepateikt kā tikai to, ka esi nekam nederīgs nekā nedarītājs, kurš nesaprot, kā kaut ko iesākt.

tā lūk.