ir tādi notikumi kā šie, kuri atgādina par dzīves esenci.

tu tik ilgi jau sēdi iesprūdis tajā īgnuma, sistēmas, ikdienas rutīnas, neapmierinātības noplukušajā dīvānā, ka nemaz neesi manījis, cik ļoti tas tevi ir sagrauzis.

tev riebjas tava ikdiena, bet tu atkārto to katru dienu, katru nedēļu. 

tu vairs pat neizbaudi tos notikumus, kuri reiz sagādāja prieku. brīvdienas rīta kafija un brokastis ar tuvajiem. mierīgs vakars divatā pēc garas darba dienas. saulaina diena starp lietus mākoņiem. 

savdabīgi, ka tik sāpīgi mirkļi pēc laika, pēc pārdomām, pēc lūgšanām var rādīties pilnīgi citā gaismā.

atgādināt par to, cik dzīve ir skaista un pilna brīnumu.

apzinos, ka šobrīd tās negācijas ir manā ikdienā tā ieēdušās, ka tik vienkārši no tā netikšu vaļā, bet pamazām rodas motivācija.

jā. tagad jāizdomā, kā lai to savu ikdienu pārveido, lai tu atkal neiesprūstu tajā nolādētajā ritenī.