vakar attapos, ka skolai ir pēdējā nedēļa, tātad pēdējais brīdis visus parādus kārtot. tātad būs jautri. vispār cenšos grafiku papildināt ar vēl veselu baru darbību, lai nebūtu jādomā. un ja arī domāju, tad atļaujos piedomāt pie vecām senām lietām, kuras jau sen nokārtotas, beigtas un noliktas malā. tā teikt pagātne tāla, galvenais ka tik nav par to. vieglāk ? pavisam noteikti. pareizi ? tur būtu par ko pafilosofēt.
visa izvairīšanās no domāšanas ir rezultējusies bezmērķīgā, vientuļā pastaigā pa liepāju, pāris nokārtotiem parādiem, vēl vienas, nu jau brīvākas, foto sesijas a. diplomdarbam, pāris jauniem auskaru pāriem, kādus sen jau gribēju un pāris man ļoti netipiskiem vasarīgiem apģērbu gabaliem. es varētu vispār visu savu garderobi uz tādām drēbēm nomainīt un kļūt par pilnīgu hipijveidīgu, kura klausās bobiju un vāļājās zālītē. vispār es varētu 2010. gada vasaru pasludināt par hipiju un bohēmas vasaru.
un vispār, sakarā ar veselības nedēļu man darīja zināmu, ka man ir sūdīgas plaušas un sūdīga sirds, nu ko tur daudz, kā ir tā ir. un biezpiens esot neveselīgs, bet soja gan esot daudz, daudz jaēd.
vēstures skolotāja, kurai droši vien ir pie simts gadiem, mums šodien pamācīja ar ko precēties un ar ko ne. ar špikeru rakstītājiem nedrīkstot, viņi būšot neuzticīgi.

nu labi, jāatgriežas pie mācībām..

šādi mirkļi mani uzlādē.
biju izgājusi laukā. klusums. bez maz vai dzeltens gaiss. sajūta tā šizo, kā no šausmu filmām, un tad pērkons un zibens.
mīlu.