pēdējās trīs dienas ir tik slimīgi mainīgi emocionāls garastāvoklis, ka pašai metas bail par savu psihiski garīgo stabilitāti.
šonakt gaidāms māsas jubilācijas baļļuks līdz rītam, jo kādam jau arī jāpavēro hokejs un skeletons..

un vispār pēdējās dienas ir īpatnējas. tātad čau. jāiet taisīt lavašs. šodien vispār daudz kulināroju, un jā, manai kūkai uzbruka vārnas.

lūk to es saucu par izklaidi pa nakti/vakaru grauties ar visu ģimeni laukā, velt gigantisku sniegavīru, dauzīties ar psihopātisku suni, kurš atkal kaut kur aizlaižās un tas pikoties arī pirmo reizi šoziem.. ehh.. tādos mirkļos liekas - it's worth to live (: