Var pietikt ar to vien,
Ka cilvēks licis tev smieties,
Ar to, ka licis aizmirsties,
Lai mirklī, kad attopies –
Viss mainījies,
Tev nāktos, slaucīt asaras
Pār sārto vaigu ritošas,
Nav bijis jābūt tavā sirdī,
Lai skumjas tevi pārņemtu
Ik reiz, kad apzinies -
Šis mirklis nekad neatgriezīsies.

visi tādi tīri priecīgi, te, nu klabē, mājās gan ne.
un es nezinu kāpēc, bet arī es esmu nolēmusi skatīties uz nākamo gadu caur pozitīva skata brillēm, nu mēģināt kā lai saka!

tādēļ - visiem laimīgu jauno 2010to! novēlu jums nepārtraukt smieties, mīlēt tā it kā nekad nebūtu sāpināti!