es sarunājos pati ar sevi.
es smejos par lietām, par kuram nedrīkstētu smieties.
es bēdājos par to, par ko man vajadzētu priecāties.

ā, un vel, ..
visu šo dienu pavadīju staigādamās ar c. pa pilsētu. rīta pusē teicu, ka man nav jāuztraucas par to, ka mani, darām galīgas nejēdzības, ieraudzīs kāds cilvēks, kuru es nevēlētos, lai viņš mani ieraudzītu.
nu un tā lūk, galu galā, dienas beigās uz mani bija atskatījusies vismaz kādi 23cilvēki sabļāvuši tikai 2(vecāka gada gājuma sievietes, nu ļoti vecāka, jo iespiedzos, kad mani gandrīz notrieca mašīna), un kādi 10 no cilvēkiem savoblīja sejas. nu bet, ko darīt, ka es nespēju apvaldīt savas skaņu izdvešanas spējas un fascinējošās sejas izteiksmes.

saki, ko patiesībā domā, saki, ko patiesībā domā.
es zinu, ak bieži tevi tava sasodītā atklātība ievilkusi mēslos, bet vienalga.