stulbi.. kāpēc man tas viss, vai viņš liek justies sūdīgi? tam taču vajadzētu likt man priecāties,bet es nespēju.
un tieši tas, varbūt, jā, laikam tas, mani tiešām stumj uz to, ka es ļoti nevēlos iet ar viņu vienā svētceļojumā. ne jau tāpēc, ka viņam kas vainas, bet man.
es laikam gribu koncentrēties uz Dievu un sevi, nevis uz manām muļķīgām idejām.
gan jau par to parūpēsies Kāds, nu vismaz tad tas būs, kā būs labāk..

z. teica, ka apciemos mani traķenē, par cik viņai jau kādu laiku nav no tās apkārtnes bail, biežo apciemojumu dēļ. tas mani mazliet nomierināja.

biju aizmirsusi par bonusiem dzīvošanai lauku apkaimē. tagad sēžu pēc mazas paskriešanas savā tizlajā būtībā, pēc izdauzīšanās ar puiku, sēžu un ēdu ērkšķogas, jāņogas, kaut kādas melnas ogas un černobiļveidīgas avenes :)) (mm)