mums tagad ir sunītis, kad ivņam tiks piešķirts vārds, tad darīšu zināmu.

es zinu, ka tad ir nenormāli muļķīgi un nejēdzīgi, bet nāk prātā domas. redziet, es pat sunim nepatīku, tāpat kā cilvēkiem. tas liek justies slikti.

tikko pateicu c. ka nevēlos nekad būt no kaut kā atkarīga vienalga - cigaretēm, narkotikām, akohola, bet trakākais no cilvēkiem. zinu, ka esmu tāds cilvēks, kuram atkarība rodas nenormāli ātra, netikai no uzbudinošām vielām, īpaši no cilvēkiem.

es viņīem tik sasodīti ātri un dziļi pieķeros. uzticēties manl iekas, gan nespēju, bet peiķeros un pierodu. smieklģi, ka nevienam citam pret mani tā nekad nav bijis un nebūš, un tas ir labi. smieklīgi, ka situācijas ar a mums ir tik pilnīgi poliski pretējas

es dikti samīļoju kaķi, ar mājienu, ka tas ka tagad ir aŗī šunelis, nenozīmē, ka viņu nemīlēsim.

puika. man patīk.

lai arī es viņam īšti nepatīku, jau paspēju savākt viņa pirmo šmuci. tagad varēšu teikt, ka manu mājasdarbu ir apēdis suns. bioloģijas kladi, ja apgrauzīja.