sasodīts, ne velti Ojārs Vācietis ir viens no maniem mīļākajiem latviešu dzejniekiem.

izliecieties ka šīs vairs nav raksīts, es tikai piespraužu



Aizturiet asaras, aizturiet smieklus, aizturiet mīļumu, aizturiet
naidu, aizturiet elpu, aizturiet, aizturiet, aizturiet… Ko visu tik
nemāca aizturēt! Aizturiet asaras – nelaikā izlīs. Aizturiet smieklus –
nevietā paspruks. Aizturiet mīļumu – nepelnīts dabūs. Aizturiet elpu…
Tā pati aizraujas brīnuma priekšā. Neko no pasaules neaizturiet, īpaši
– laiku. Veltīgas pūles. Bet sabrukt var.

he, tikko ņirgājos, ka, ja būtu bijusi ar viņām, tad viņam uzsauktu čau nīkuli! bet pēc zemā tonī nomurmulētu tiesi viņai - tu perfektā, peldrinķu spridzinātāja - tava džeka mašīnā mētājās mans nummurs ! lūk tā būtu viena no idiotiskākajām frāzēm, kuru būtu kādām bezsakarā teikusi, bet vismaz būu bērnības sāpi skaļi izteikusi, un vienalga, ka viņi padomātu, ka mani jāliek psihenē :D