kaut kāda tāda visai šaubīga sajūta, nē, šaubas ir tad kad priekšā ir izvēle. nav nekas jāizvēas, ja neskaita izvēi starp to vai brokastīs ēdīsu kelogsus ar pienu vai musli. par laimi.
man nepatīk, ja man ir jāizsecina un jāizdara liela izvēle, tas ir mazliet biedējoši, tomēr tas nozīmē, ka ir iespēja kaut ko pavērst sev par labu.
vienkārši muļķīga sajūta par visu. muļķīga ne slikta, kaut kā iekšēji iekšā.
visi atkal nozuduši, nu nekas, vismaz aiziešu laicīgi, kaut cik, gulēt.
jāatrod vismaz kaut kādi linu audumi, nu lai ir ko atrādīt.

bet citādi - arlabunakti !

kh khmm...

es ēdu vairāk nekā mans brālis, kurs ir 10mit gadus vecāks nekā es :? es pieņemu, ka problēma ir viņā.

un jā, vēl es uzzināju, ka manas klasesbiedrenes domā, ka viņš ir sasodīti smuks, nu oj nu.

laikam jau ir bieži tā, ka brīžos, kad tev kaut ko gribas ļoti ļoti, tad tu netikai to nesaņemt, bet vēl dabūni atdod citiem.