hmm... mjā, laikam pat mans instinkts saprata, ka tāda rīcība būtu visai nejēdzīga, lai arī viņš šādās situācijās parasti mani bīda darīt visādas darbības, kuras parasti nožēloju. bet šoreiz, tāda sajūta it kā instinkts sadarbotos ar prātu.
bet nu esmu pārliecināta, ka viņš pats droši vien priecāsies, ka es rīkojos tā, jo viņš pats nožēlotu tādu situāciju un pat ļoti, jo viņš nemaz to negribēja, ja tas vispār nebija misanderstundings. kkāds sviesc, teišām, ja es to būtu izdarījusi, tad būtu vēl sačakarētāka, kā līdz šim, jo rīkoties rīkošanās pēc ?

labi, rīt jāiet pie matemātiķiem, cerams, ka šoreiz neviens man neteiks, lai eju viņam klēpī sēsties :S
pēc tam runāties par amerikanciem !