ēm, mjā, tikko izlasīju kaut kādu ļoti senu ierakstu kladē, gandrīz precīzi pirms gada, 2008.gada 26. martā. Visu laiku tas nelikāš nemaz tik sen, bet kad tā paskatās, kas tik nav mainījies :?
citēju :"Man liekas, ka mirklis, kad cilvēks ir tik ļoti laimīgs, ka viņam vienkārši ir paniska vēlme iedzīt laimi citos, jo sevī pašā vienkārši nav vietas, ir mirklis, kad cilvēks ir patiesi laimīgs!"

ēm, kam õn !? kas tas par sviestainu tekstu ? man laikam tiešām bija aizgājis ciet, jo nu tagad psties, it kā nav tik traki, bet nevienu mirkli nav tik pārnenormāls pozitīvisms, es nez.

tagad jūtos pavisam pēc zemeņu mēslojuma, vienīga atšķirība, ka tas vismaz dara kādu labumu. vai es tiesām domāju, ka kaut kas mainīsies ? jā, un mainīsies, jo es to spēju.