: Daugavpils
Labvakar.
Ja es būtu Aija Kukule un šis, savukārt, būtu radio, tad noteikti savu uzrunu Jums uzsāktu ar kādu smeldzīgu Noras Bumbieres dziesmu. Jo man jau šķiet, ka tāda Nora vairs mūsu elektronikas un ar to saistītās mūzikas laikmeta cilvēkam nemaz nav vajadzīga. Tādēļ arī viņa atļaujas nedzimt. Tādēļ arī tiek apgalvots, ka viņa kādu laciņu atļausies turpināt nedzimšanas procesus. Un es nemaz nezinu, vai man ir žēl, ka neesmu Aija Kukule.
Tātad tikko atgriezos no Daugavpils un vispār ilgstošas nebūšanas mājās. Par to liecina kaut vai mani skolas piederumi, kas joprojām tusējas pa somu. Jāatzīst gan, ka to skaits ir mazliet sarucis. Toties ir krietni papildinājies dažādu papīra rokassprādzīšu un zīmodziņu skaits uz manām milzu rokām.
Daugavpils ir ļoti jauka un pievilcīga pilsēta. Sevišķi ceļojot kopā ar patīkamiem un neuzbāzīgiem draugiem, kas tikai retu reizi atgādina, ka cilvēkiem lielākoties ir izveidojušies vispārzināmi priekšstati par to, kas ir skaisti, bet "Frika nav skaisti". Šodien esam apmeklējuši vienu pareizticīgo baznīcu, kurā pretēji Reiņa Baloža jeb Fjodorova ieteikumiem tomēr iegāju bez lakata, vēl apskatījām cietoksni "Baltais gulbis", kurā griestos ir iekritusi viena mīna, bijām ZOO dārzā ar diviem mērkaķiem un vietā, kas attēlota uz 10 latu naudaszīmes. Vienvārdsakot ieguvām īsu ieskatu gan vēsturiskos, gan ikdienišķos notikumos Daugavpils pilsētas pilsētnieku dzīvē. Pēc tam sajūsmā apbrīnojām Ivara iesisto pendeli 1.līgas futbolspēlē un lēniem soļiem devāmies mājup.
Bet vakar apmeklējām klubus "Rotko" un "Banzai". Rotko man patīk labāk, bet Banzai ir ļoti, ļoti liels. Lielāks nekā jebkurš no Jums. Un šī pilsēta tiešām ir patīkama. Ar dīvainiem tramvajiem un jocīgu ielu, ķieģeļu izkārtojumiem. Ar Reiņa brokastīm un svaigu, dzestru gaisu.
Nu vot tā. Bet rīt atkal jāuzsāk ikdienišķā darba nedēļa.
P.S. Man ļoti, ļoti patīk punduri. Lai arī man sevišķi nepatīk patstāvīgas attiecības, ar punduriem es būtu gatava draudzēties daudz un dikti. Esmu arī iztēlojusies savu sapņu punduri.
Labvakar.
Ja es būtu Aija Kukule un šis, savukārt, būtu radio, tad noteikti savu uzrunu Jums uzsāktu ar kādu smeldzīgu Noras Bumbieres dziesmu. Jo man jau šķiet, ka tāda Nora vairs mūsu elektronikas un ar to saistītās mūzikas laikmeta cilvēkam nemaz nav vajadzīga. Tādēļ arī viņa atļaujas nedzimt. Tādēļ arī tiek apgalvots, ka viņa kādu laciņu atļausies turpināt nedzimšanas procesus. Un es nemaz nezinu, vai man ir žēl, ka neesmu Aija Kukule.
Tātad tikko atgriezos no Daugavpils un vispār ilgstošas nebūšanas mājās. Par to liecina kaut vai mani skolas piederumi, kas joprojām tusējas pa somu. Jāatzīst gan, ka to skaits ir mazliet sarucis. Toties ir krietni papildinājies dažādu papīra rokassprādzīšu un zīmodziņu skaits uz manām milzu rokām.
Daugavpils ir ļoti jauka un pievilcīga pilsēta. Sevišķi ceļojot kopā ar patīkamiem un neuzbāzīgiem draugiem, kas tikai retu reizi atgādina, ka cilvēkiem lielākoties ir izveidojušies vispārzināmi priekšstati par to, kas ir skaisti, bet "Frika nav skaisti". Šodien esam apmeklējuši vienu pareizticīgo baznīcu, kurā pretēji Reiņa Baloža jeb Fjodorova ieteikumiem tomēr iegāju bez lakata, vēl apskatījām cietoksni "Baltais gulbis", kurā griestos ir iekritusi viena mīna, bijām ZOO dārzā ar diviem mērkaķiem un vietā, kas attēlota uz 10 latu naudaszīmes. Vienvārdsakot ieguvām īsu ieskatu gan vēsturiskos, gan ikdienišķos notikumos Daugavpils pilsētas pilsētnieku dzīvē. Pēc tam sajūsmā apbrīnojām Ivara iesisto pendeli 1.līgas futbolspēlē un lēniem soļiem devāmies mājup.
Bet vakar apmeklējām klubus "Rotko" un "Banzai". Rotko man patīk labāk, bet Banzai ir ļoti, ļoti liels. Lielāks nekā jebkurš no Jums. Un šī pilsēta tiešām ir patīkama. Ar dīvainiem tramvajiem un jocīgu ielu, ķieģeļu izkārtojumiem. Ar Reiņa brokastīm un svaigu, dzestru gaisu.
Nu vot tā. Bet rīt atkal jāuzsāk ikdienišķā darba nedēļa.
P.S. Man ļoti, ļoti patīk punduri. Lai arī man sevišķi nepatīk patstāvīgas attiecības, ar punduriem es būtu gatava draudzēties daudz un dikti. Esmu arī iztēlojusies savu sapņu punduri.