: mana sapņu pasaulīte
Es ļoti gaidu to brīdi pēc gada, kad uz Rīgu dzīvot pārvāksies Līga Liepniece-Liepiņa. Kā viņa pati izteicās, kad tētis jautāja par turpmākajiem dzīves plāniem "Nemācīšos un visu laiku ballēšos ar Friku". Es darīšu tieši tāpat, tikai attiecīgi ballēšos ar Līgu.
Sākumā Līga mazliet padzīvos kojās, jo tā dzīvesskola ir jāizdzīvo katram kārtīgam lauķim. Es, savukārt, būšu ļoti biežs viesis viņas galvaspilsētas dzīvesvietā. Mēs kopīgi sazīmēsim sev ūsas ar marķieri un iesim uz citām istabām liet studentiem uz galvas limonādi. Regulāri dienu no dienas kaut ko samelosim par fukšu balli un nonāksim arī līdz maizes šķēļu likšanai uz krūtīm un zobu pastām apavos. Ūsas mums būs vajadzīgas, lai visi domā, ka esam trakas. Līdzīgu iespaidu jau mēs atstājām apmēram pirms pusotra gada kojās pie Artūra Ābola, kad lietū ar čībām un dvieļiem ap galvu gājām pastaigāties. Mums bija ne hot, ne cold par to visu.
Tad nu tā. Pienāks laiks, kad mums apniks būt trakām, gribēsim sevi izpaust kaut kā citādāk. Iekārtosim dzīvoklīti. Kādu nu gribēsim. Sanesīsim vāzes un aizkarus visādās krāsās. Līdzīte sev iegādāsies astoņas jūrascūciņas, vienu es viņai nozagšu un uzdāvināšu. Jūrascūciņas dzīvos aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņiem kalniem, jo viņas būs deviņas. Man, savukārt, būs pūce kā Harijam Poteram. Pūcei būs ieoperēta papagaiļa balsene, tādēļ viņa mācēs runāt un tērzēt. Mācēt tērzēt ir ļoti svarīgi, kad atnāk ciemiņi. Pārsvarā pūce gan būs domāta lidošanai uz veikalu. Viņa lidos ar manu pases kopiju zobos, lai pārdevēja dotu visas man vajadzīgās lietas, no kurām Līga gatavos man ēst. Es Līgai pa retam gatavošu siera zupu un vakarā kakao. Pa retam Līga man liks sakārtot vidi ap sevi, ko es mīļuprāt arī izdarīšu.
Pie mums, protams, nāks ciemiņi. Tie vienmēr ņems līdzi sālsmaizi. Jo mums ar Līgu ļoti garšo sālsmaize. Visgaidītākais ciemiņš būs jau pieminētais Artūrs Ābols. Otrajā vietā būs tie ciemiņi, kam ir dzīvās grupas. Tieši tie ciemiņi, kam tagad tādas ir, nevis būs nākotnē. Līgai obligāti būs mani jāpamodina, kad atnāks ciemiņi. Visiecienītākais manis modināšanas veids ir dziesma. Vislabāk ļoti zema un rupja. Kaut kāds roķīgs gabals. Pēc dziesmas es pavēršu savas lielās ačeles un paspiedīšu Līgai roku. Abas apēdīsim pāris aspirīnus un iesim tērzēt ar ciemiņiem. Arī aspirīns mums garšo. Un vēl iesala ekstrakts.
Tā nu tad arī būs mūsu mazā idille. Protams, notikumi risināsies arī ārpus tās, tomēr tos nav vērts pieminēt, jo no mājām mēs iziesim tikai tādēļ, ka atgriezšanās prieks ir divkārtsalds.
Es ļoti gaidu to brīdi pēc gada, kad uz Rīgu dzīvot pārvāksies Līga Liepniece-Liepiņa. Kā viņa pati izteicās, kad tētis jautāja par turpmākajiem dzīves plāniem "Nemācīšos un visu laiku ballēšos ar Friku". Es darīšu tieši tāpat, tikai attiecīgi ballēšos ar Līgu.
Sākumā Līga mazliet padzīvos kojās, jo tā dzīvesskola ir jāizdzīvo katram kārtīgam lauķim. Es, savukārt, būšu ļoti biežs viesis viņas galvaspilsētas dzīvesvietā. Mēs kopīgi sazīmēsim sev ūsas ar marķieri un iesim uz citām istabām liet studentiem uz galvas limonādi. Regulāri dienu no dienas kaut ko samelosim par fukšu balli un nonāksim arī līdz maizes šķēļu likšanai uz krūtīm un zobu pastām apavos. Ūsas mums būs vajadzīgas, lai visi domā, ka esam trakas. Līdzīgu iespaidu jau mēs atstājām apmēram pirms pusotra gada kojās pie Artūra Ābola, kad lietū ar čībām un dvieļiem ap galvu gājām pastaigāties. Mums bija ne hot, ne cold par to visu.
Tad nu tā. Pienāks laiks, kad mums apniks būt trakām, gribēsim sevi izpaust kaut kā citādāk. Iekārtosim dzīvoklīti. Kādu nu gribēsim. Sanesīsim vāzes un aizkarus visādās krāsās. Līdzīte sev iegādāsies astoņas jūrascūciņas, vienu es viņai nozagšu un uzdāvināšu. Jūrascūciņas dzīvos aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņiem kalniem, jo viņas būs deviņas. Man, savukārt, būs pūce kā Harijam Poteram. Pūcei būs ieoperēta papagaiļa balsene, tādēļ viņa mācēs runāt un tērzēt. Mācēt tērzēt ir ļoti svarīgi, kad atnāk ciemiņi. Pārsvarā pūce gan būs domāta lidošanai uz veikalu. Viņa lidos ar manu pases kopiju zobos, lai pārdevēja dotu visas man vajadzīgās lietas, no kurām Līga gatavos man ēst. Es Līgai pa retam gatavošu siera zupu un vakarā kakao. Pa retam Līga man liks sakārtot vidi ap sevi, ko es mīļuprāt arī izdarīšu.
Pie mums, protams, nāks ciemiņi. Tie vienmēr ņems līdzi sālsmaizi. Jo mums ar Līgu ļoti garšo sālsmaize. Visgaidītākais ciemiņš būs jau pieminētais Artūrs Ābols. Otrajā vietā būs tie ciemiņi, kam ir dzīvās grupas. Tieši tie ciemiņi, kam tagad tādas ir, nevis būs nākotnē. Līgai obligāti būs mani jāpamodina, kad atnāks ciemiņi. Visiecienītākais manis modināšanas veids ir dziesma. Vislabāk ļoti zema un rupja. Kaut kāds roķīgs gabals. Pēc dziesmas es pavēršu savas lielās ačeles un paspiedīšu Līgai roku. Abas apēdīsim pāris aspirīnus un iesim tērzēt ar ciemiņiem. Arī aspirīns mums garšo. Un vēl iesala ekstrakts.
Tā nu tad arī būs mūsu mazā idille. Protams, notikumi risināsies arī ārpus tās, tomēr tos nav vērts pieminēt, jo no mājām mēs iziesim tikai tādēļ, ka atgriezšanās prieks ir divkārtsalds.