| |
[Mar. 6th, 2025|10:57 pm] |
Cilvēka kvēls pienākums pret sevi ir ik pēc laika, teiksim, ik pēc 3 - 5 gadiem atgriezties atpakaļ noteiktos izvēļu/cēlonības-seku krustpunktos (fiziski vai ideju līmenī) un pārvērtēt savu pagātnes es izvēli. Darot tā, atklājas, ka uzticēties pagātnes es izvēlēm nav viedi, jo tagadnes es ir ar bagātāku pieredzi, daudz citiem skatu punktiem, kas nepastāvēja agrāk, kad krustcelēs pieņēmi attiecīgos lēmumus.
Tev ik pēc laika jāpārskata sava attieksme:
1. Pret cilvēkiem, kurus tu nesaprati vai kuri tev nepatika;
2. Pret mākslu, ko neuztvēri, nesaprati vai kas klaji nepatika;
3. Pret jebkuru aspektu, kā pārvērtēšana tev, atrodoties uz nāves gultas, varētu radīt skaidru apziņu par to, ka tu jūties ļoti laimīgs, ka tomēr to izdarīji;
4. Utt.
Jo visskumjākās dzīves ir tās, kur katru gadu, katru piecgadi, desmitgadi tu ej cauri vienam un tam pašam ceļojumam. Vieni un tie paši cilvēki, tās pašas domas, tas pats darbs, tā pati miesa. Nākotnes tu, kurš atskatīsies no nāves gultas, nebūs apmierināts ar pagātnes es neizdarībām. |
|
|
