| |
[Aug. 16th, 2017|05:51 am] |
|
Man uz pleca sēž runātīgs papagailītis. Ik pa laikam es viņam paglaudu cekulu un prasu: "Nu, ko tad es tagad nemāku?" vai "Ko tad es tagad daru nepareizi?" vai "Kas man tagad izskatās nesmuki?" vai "Ko es atkal nezinu un nepareizi uzminu?" vai "Par ko man atkal jākaunas? vai "Stulba lose, jā, protams, bet kā/par ko/afshagknahhvz tad tieši šobrīd un vēl arī foreverandever stulba?" vai vienkārši "Ko vēl tu tādu riebīgu par mani vari pateikt?" Un papagailītis-mīļumiņš arī klāj vaļā. Viņam pēc atbildes kabatā nav jālien. Vārdu krājums viņam plašs, prāts ass, pats mūžam uzticams un asredzīgs - zini, ka nepievils. Kaut kādi ierobežojumi viņam gan arī ir - piemēram, arī uz jautājumiem "Ko es māku?" vai "Kas man sanāk?" vai "Vai man šis izskatās jauki?" vai "Drīkst, es brītiņu nejutīšos kā stulba lose?" viņš vienalga klāj vaļā, ko es nemāku, kas man nesanāk, ka es kaut ko esmu uzminējusi nepareizi, kas man izskatās debīli un cik es pati esmu debīla. Tāpēc esmu iemanījusies otrās grupas jautājumus uzdot spogulim nevis papagailītim. |
|
|
| |
[Aug. 16th, 2017|08:37 pm] |
|
Cik lapseņu ir vienā pūznī? Simts? Jo es pamazām pa vienai vien esmu tieši vai netieši piebeigusi kaudzi zumošo lidoņu. Man laikam ārpusē tieši pie loga kaut kur ir pūznis, un tās pa kaut kādām šķirbām iekļūst istabā, tirinās man blakus un lien man virsū. Pagaidām neviena nav iedzēlusi. Vienu pat izķeksēju no paduses, vēl vienu - no matiem, un neviena neiekoda. Man vispār nekad dzīvē nav iekodusi ne lapsene, ne bite, tāpēc nemaz nezinu - ja nu man ir alerģija un es no kodiena būšu pa galam? Tā nu īpaši uzmācīgas nabadzītes klapēju nost, bet tās, ko nenoklapēju, pašas kaut kā pamanās nobeigties - vai nu atsitas pret loga stiklu vai apsvilst pret lampu, vai vēl kaut kā citādi. Sākumā mēģināju ķert krūzītē un laist ārā pa virtuves logu, bet tā izrādījās visnotaļ sīzifiska izklaide. Šitas logs ir tāds vaļā netaisāms un nekustināms, nezinu, kaut kas jāizdomā, kā lai izdara tā, lai viņas nelido istabā. |
|
|
| we know |
[Aug. 16th, 2017|11:51 pm] |
|
Sienu savu bērīti steliņģī pie veikala, kaut ko pie sevis aizsapņojusies, ar acs kaktiņu redzu veikala apsargu un kaut kādu riktīgi nodzertu purnu kaut ko šušināmies. Bomārs aiziet prom, pēc brītiņa apsargs pienāk pie manis un saka: "Bet ko lai citu dara, ja man augustā nav nevienas brīvas dienas." |
|
|