| Stride |
[Oct. 31st, 2016|12:02 am] |
Šodien mežā redzēju ideālo vīrieti skrējēju. Viņš bija slaids, vingrs, slaiku soli, ar harizmātisku skrējēja sveicienu un ar ķirurģisku precizitāti tērpies atbilstoši laika apstākļiem. Vārdsakot, viss tāds smuks un glauns.
Kad es izaugšu liela, man būs tieši tāds vīrietis solis. |
|
|
| bez_cibu_laiks |
[Oct. 31st, 2016|03:22 am] |
Eu, a pa kuru laiku Ciba pārvērtās par šitādu bērnudārzu? Cik sen es te nebiju iegriezusies? Gadu kādu? Jeb vai Ciba vienmēr tāda ir bijusi, tikai es iepriekšējo 10++ gadu laikā nebiju tā ciešāk Cibai ieskatījusies redzokļos? Cauri Cibas saulesbrillēm.
Jēziņ. |
|
|
| bez_cibu_laiks_cont |
[Oct. 31st, 2016|04:44 am] |
|
Respektīvi, kaut kādas maziņas intridziņas, sačukstēšanās, sapiemiegšanās ar aci, citu cibiņu aprunāšanas zīmju valodā, inscenētas savas un citu, nekad mūžā irlā nesatiktu, cibiņu mīliņas mociņas, speciālas baigās es-ar-tevi-nerunāšanas, lūpas uzmešanas utt, bet tas vēl tā; tas viss vēl ir puslīdz cibiski. Taču kas mani pārsteidz visvairāk: Mēs visi zinām un vienmēr esam zinājuši, ka Ciba ir Literatūra'n'Māksla, un par to mēs arī Cibu mīlam. Bet ka pēkšņi Cibas vecūkšņi literatūru'n'mākslu sāk lasīt kā ziņu aģentūras lentu un ņemt pierē? Tā vēl var aloties nomaldījušies tūristi, bet ne jau vectirāni. Kasu un nosodoši šūpoju pauri, kolēgas. |
|
|
| |
[Oct. 31st, 2016|02:34 pm] |
|
Ak, dzīves pēcpusdiena piezagusies pavisam nemanot. Kaut kā metas vēsi. Būs laikam jāapsedzas, vai . Ar zārka vāku - ar ko gan citu. |
|
|