| Pilnīgs Sviests |
[Aug. 19th, 2016|12:35 am] |
|
Laikam beidzot varu teikt oficiālu "Čau!", un, ja izklausās daudznozīmīgi vai vismaz divdomīgi, tad tā laikam arī ir. Uz Latviju atbraucu vēl vasarā (noķēru divas tās atlikušās dienas), taču iestrēgu karantīnā. Panoptikumā, kur pusotru mēnesi no vietas man kāds Svešais dažnedažādos, taču, jāatzīst, majestātiski talantīgos veidos nepārtraukti dolbīja, cik es ikkatrā savā izpausmē esmu neglīta un nožēlojama. Un es kā trusītis kobras hipnozei arī ļāvos: tīrai ārpuszemes ļaunuma cēlmetāla dzīslai; kaut kam, ko pierakstīt CV blakus megaplūdu, zemes- un kultūrtrīču pieredzei. Bet visiem daiļliteratūras produktiem reiz pienāk beigas, un tagad jāsāk piekopt dzīve parastā. Nu vo. Tā kā čau. Visus mīlu utt. Nākšu ciemos. |
|
|