| |
[Feb. 28th, 2015|08:47 pm] |
|
Dzīve ir tāda oscilogramma - vienā brīdī pār tevi nāk lielā apgaismība, tu visu saproti, ierubī mega fišku, un iedvesmots sparīgi nes šo gaismu citiem. Bet tad pienāk brīdis, kad tu saproti, ka suņa sūds tā apgaismība ir bijusi, un kā lai tagad paņem tos lepni izsūtītos gaismas viļņus atpakaļ. Bet dzīve ir tāda oscilogramma, ka pašreizējais suņa sūds nepadara toreizējo apgaismības brīdi un laimi par nebijušu, un nepadara to lielo saprašanu par maldiem. Tie bija taisnība tad, meli tagad. Vienkārši izgāja no modes, tā teikt. Tāpat kā ar mīlestību. Var taču kādu mīlēt pa īstam kādreiz senāk un nemīlēt tagad. Tādu oscilogrammu taču mēs pieņemam kā pašsaprotamu. |
|
|