| Ave Maria |
[Dec. 8th, 2012|03:09 pm] |
Ik pa trim gadiem - ne jau kaut kādiem nejaušiem trim gadiem, bet pirms pavasarī gaidāmajām vēlēšanām - saskaņā ar Kvartāla Kapteiņa un Vecajo Padomes rīkojumu kvartālā tiek uzstādīti skaļruņi - lieli zvanveida - tādi, kādus rāda filmās par karu -, pa kuriem tad kvartāla iedzīvotājiem adventes laikā ik nedēļas nogali dažas stundas dienā centralizēti tiek pārraidītas Ziemassvētku tematikai veltītas dziesmas. Novāciet savu brīvo gribu un gangnam stailus - tagad visi kopā klausīsimies Ziemassvētku dziesmas.
Bet tās dziesmas - vaimandieniņ, tās dziesmas! Vispazemīgākā un lielākā pateicība tam kungam/-iem, jo pa karalaiku reproduktoriem tiek atskaņoti, iespējams, karalaika Ziemassvētku tango, čača un, protams, protams, marši! Filipīniešu valodā. Paldies, paldies, ka neatskaņojat pretīgo ģenērisko (nesitiet, lūdzu, par šo vārdu!) iepirkšanās centru Ziemassvētku repertuāru; paldies, paldies, šis repertuārs ir reāli kruts! Īpaši, kā pēcpusdienas meņģēšanās fona noformējums.
Taču šodien pamodos ar pa leģendārajiem skaļruņiem raidītu sēru mūziku. Kādu brīdi vāļājos gultā, klausījos, skumu aizvien vairāk, bet pie Šūberta Ave Marijas neizturēju un tenterēju vīram prasīt "kavo horoņim". Vai kāds prezidents vai nopelniem bagātais tautas kultūras darbinieks miris? Nezinot - iešot prasīt. Iet prasīt, un pa ceļam sastop vairākus kaimiņus, kas arī iet meklēt, uz kurām mājām jāiet līdzjūtības izteikt, sērst un skumīgi azartspēles spēlēt. Tā nu aiziet līdz Kvartāla Hedkvārteriem, no kurienes sēru mūzika tiek raidīta, un tur tumsonīgie taujātāji tiek nokaunināti, un viņiem tiek paskaidrots, ka nevis sērots te tiek, bet Jaunavas Marijas dzimšanas diena vai kas tamlīdzīgs tiek svinēts (kas tieši, to vīrs lāga nesadzirdēja, jo laikam bija pārāk sakaunējies par savu tumsonību un pagānību).
Atnāk mājās, raportē sievai, bet sievai - savulaik riktīgi iedīdītai ziņu aģentūras reportierei -, kā jau parasti, ar "ķipa dzimšanas diena vai kaut kas tāds" nepietiek - viņai mūžīgi vajag precīzas atbildes par katru tenku (meistarību var nodzert vai kā citādi pazaudēt, bet profesionālo kretīnismu nevar), un tad nu vīrs paklausa sievai un gūglē sievas diktēto "catholic calendar", un tā kopīgi tiek noskaidrots, ka ar sēru mūziku tiek svinēta nevainīgā ieņemšana. Tā, lūk. |
|
|