| |
[Sep. 24th, 2012|04:32 pm] |
|
Es jums teikšu, mīļie, ka garas kājas ir tīrā sodība, īpaši cilvēkam, kurš mīt leļļu zemē, kur viss ir leļļiem taisīts - leļļu galdiņi (pret kuru malām garkājim mūždien jāatdauza ceļi), leļļu krēsliņi (uz kuriem sēž tikai puse ciskas, bet pārējo aušstilba daļu liec kur gribi, celis aizlocas kaut kur nez kādos attālumos) utt utjp. Tiesa, pierod un nemana jau vairs mūžīgo ceļu atdauzīšanu un nepieciešamību mūždien savākt kājas, un vispār gari/garkājaini vīrieši droši vien tāpat jūtas arī neleļļu zemēs. Garas kājas ir sūds, mīļie. Tik vien kā tas smukums, bet kā jau ar teju visu smuko, tikpat liela vozņa. Ne gultā kājas kārtīgi izstiept ibo tās karājas pāri gultas malai, ne pasēdēt ergonomiski. Garas kājas noder vien gargabalu kātošanai, un arī par to es neesmu pārliecināta, vai pie vainas ir tieši kāju garuma atšķirības, kad es pastaigas laikā ieslēdzu savu "Rīgas" jeb "Darba Gaitu" ātrumu un mīļotajam ir jāmetas skriešus, lai mani panāktu, vai tomēr klaušu gēns. |
|
|