| |
[Mar. 23rd, 2011|03:06 pm] |
Suņi jāaizliedz ar likumu, kā es te stāvu.
Vai vismaz suņu saimniekiem jāizsniedz īpaši advancētas aizsargbrilles pret suņu psihotrono skatienu. Esmu pārliecināta, ka Medūza argonautus petrificēja, uzlūrot tiem ar žēlīgu suņa skatienu.
Lūk, mans lops, piemēram. Šis ņem un nosper smuki grillēšanai sagatavoto gaļu, tādējādi vispirms novedot Alfu bezmaz līdz asarām (viņam tik ļoti bija sakārojies pašgrillētu gaļiņu), tad pamodinot viņā visu panteonu un vēl Kraytosu piedevām (tādējādi tiekot pie titula Dog of War). Kādu brīdi mājās plosās visas iespējamās stihijas, kuras pat Bettah nevar apturēt; zaglīgais sivēns, neatrodot vietu, kur paslēpties no trakojošā Dog of War, visbeidzot raud (tb birdina reālu asariņu). Viss norimst, bet lopam skaidrs, ka pagaidām nevienam labāk tuvumā nerādīties, un lopam nav briesmīgāka soda kā tikt izraidītam no bara. Tomēr lops šis ir apveltīts ar ļoti asiem bara locekļu attiecību, noskaņojumu un savstarpējās ietekmes sajušanas instinktiem, un viņš vienmēr sajutīs Īsto Brīdi un Īsto Personu, kurai piezagties un spēji uzbrukt ar savu psihotrono ieroci - Sasodīto Suņa Skatienu. Tā ka vienmēr paturiet prātā galveno likumu, mīļie suņu saimnieki: ja lops ir noziedzies, tad par katru cenu izvairieties no acu kontakta, jo īpaši tad, kad no kontakta ar lopu nevar izvairīties (piemēram, lops jāved ārā). |
|
|
| ...tikmēr otrajā stāvā... |
[Mar. 23rd, 2011|03:54 pm] |
|
šorīt (nu labi..šopusdienlaik) iztuntuļoju no gultas, pusmiegā atveru durvis, un kas mani sagaida? Vai dienišķā priecīgā apdullinošā ķērkšana un ņaudēšana (ņaudēšana ir ne visai veiksmīgs mēģinājums izrunāt vādu "Čau!", savukārt priecīga ķērkšana ir..priecīga ķērkšana)? Nē, pusaizmigušo tuntuli teju pilnīgā klusumā sagaida četri izbolīti acu pāri. Klusītēm mulsi ieņaudas un BLENŽ. NEEEENORMĀLI BLENŽ. Pusaizmigušais tuntulis vēl lāga nesaprot, kas par jokiem, kāpēc neviens neķērc un kas tā par BLENŠANU. Pamazām pusaizmigušais tuntulis aptver: blenšana nāk no neparasta augstuma. Blenšana tiek performēta uz būra jumta. Ārpus būra!!! Kā tad, un ēdientrauka durtiņas ir vaļā. Tuntulis prāto, vai pats vakar būtu netīšām aizmirsis aizbultēt durtiņas, vai Sers Henrijs tās ir atmūķējis, bet fakts paliek fakts: koši daudzkrāsainie spārnotie ķērcekļi ir ārā no būra, pat Reija, kura nekad nav vēlējusies no būra izbāzt ārā kaut ko vairāk par knābi; un ārā no būra nozīmē Briesmīgi Bīstamu Pasauli ar miljons objektiem, kuros var ielidot un labākajā gadījumā stipri savainoties. Viss beidzās negaidīti veiksmīgi. Reija tika pavisam ātri un viegli ievilināta būrī ar semuškām, ar Henriju tik vienkārši nebija, bet arī tas ir būrī un var ar jaunu spēku nīst hjūmankaindu (jo hjūmankainds ir absolūts traumējošs nodevējs - ķer ciet nabaga putnu, krāmē iekšā citā būrī, kaut kur tālu nes, špricē zarazas, amputē lauztu kāju, atkal krāmē būrī, atkal kaut kur nes, atkal krāmē iekšā būrī; tiesa, daži hjūmankainda īpatņi ir pieciešami, jo viņi dod ēst (par to Henrijs, kā vecajos labajos laikos, pat reizumis augstsirdīgi atvēl kādu buču pārtikas piegādātājai) un izliekas (!) par baigajiem draugiem). |
|
|