| |
[Dec. 31st, 2010|06:39 pm] |
Pēc skaistajiem, iedvesmojošajiem Šellijas un Krī gada rezumē galīgi vairs nezinu kā savējo rezumēt. Gads kā gads, neiespējami manu dažu pēdējo gadu plūdumu nogriežņot. Padzīvojos pāris mēnešus pa LV, pa mājām, satiku vecos draugus - tas laikam svarīgākais. Citādi nekas tāds šim gadam īpašs nav bijis, ja neskaita šo to pārāk personisku, lai publiskotu. Tā pati lielā mīla un mierīgā laime, sajūta, ka visas dzīves vētras ir sen aiz muguras, un dzīve mierīgi un rāmi plūst, ja vispār plūst, varbūt muižas dīķītis ar ūdensrozēm mana dzīve drīzāk ir, bet tas nav šī gada nopelns. Vizuāli, šķiet, nenovecoju nemaz, toties mentāli aulekšiem vien.
Nākamajam gadam varētu vēlēties, pirmkārt, status quo. Lai minimālajā programmā paliek viss kā ir, bet ja Tam Tur uznāk devīguma lēkme, tad var vēl piesviest kādas ņaudiņas veiksmīga bīznesiņa formā. Tuviniekiem lai klājas labi - tas galvenais.
Tagad jāsāk meditēt, lai ir pacietība pārciest Drausmīgākās Gada Stundas. |
|
|